Pirms pieciem gadiem tika veikts pētījums par Diasporas jauniešu piesaisti izglītības iestādēm Latvijā. Tolaik tika secināts, ka tikai 2% no aptaujātajiem diasporas jauniešiem mācās kādā Latvijas izglītības iestādē. Lai uzrunātu tos diasporas jauniešus, kuri vēlētos turpināt iegūt augstāko izglītību Latvijā, aizvadītajos skolēnu dziesmu un deju svētkos notika informatīvs pasākums, plašāk stāstot par iespējām studēt kādā no Latvijas augstskolām. To, piemēram, jau dara Agata Kontrerasa no Spānijas, kura ar mums dalījās savā pieredzē.
Agata Kontrerasa ir dzimusi Spānijā, bet viņas mamma ir latviete, tāpēc Latvija vienmēr bijusi viņai tuva. Vasarās kopā ar brāli vairkākkārt bijusi Latvijā un piedalījusies diasporas nometnēs. Tāpat viņa spēlē kokli folkloras kopā un ir uzstājusies pirms 2 gadiem diasporas koncertā pieaugušo dziesmu un deju svētkos. Tieši tad viņa saprata, ka vēlas studēt kādā no Latvijas augstskolām.
“Iesniedzām dokumentus pēdējā nedēļā. Un pēc nedēļas bija atbilde, ka mani trīs universitātēs pieņēma. Latvijas Universitātē pat iedeva man budžeta vietu. Tad mēs domājām – man Spānijā nedos budžetu, jo [tur] tādu nav,” stāsta Agata Kontrerasa.
Jau šajā septembrī Agata Latvijas Universitātē uzsāks trešo studiju gadu un būs pavisam tuvu bakalaura grāda iegūšanai psiholoģijā. Lai gan šobrīd viņa ir ļoti apmierināta ar savu izvēli un studijām, viņa atzīst, ka sākums bijis grūts, īpaši rakstīt latviešu valodā.
Agata Kontrerasa: “Es esmu pāri pa desmit gadiem rakstījusi spāniski esejas, kopsavilkumus. Sākt rakstīt latviski bija grūti. Man lielākas bažas bija, ka es nesapratīšu pasniedzējus, bet es diezgan daudz sapratu. Bija arī priekšmeti, kurus es jau biju padziļināti mācījusies, piemēram, bioloģiju Spānijā. Tā ka es diezgan labi varēju iejusties. Bet tieši rakstīšana un arī uzrakstīt uz papīra vai eksāmenā to, ko es domāju, bija grūtāk, sākumā arī prezentācijas.”
Dažās valstīs to iespējams nokārtot arī mītnes zemē, bet ierasti to dara, ierodoties Latvijā. Turklāt atsevišķas augstskolas, piemēram, Latvijas Universitāte, organizē savus valodas pārbaudījumus, kuros jāiegūst noteikts rezultāts, lai uzsāktu studijas.
Jānis Saulītis, Latvijas Universitātes Studentu servisa direktors: “Lai mācītos, teiksim, angļu valodā, mēs prasām B2 līmeni angļu valodā. Tas nozīmē, ka līdzvērtīgām zināšanām būtu jābūt latviešu valodā, lai varētu mācīties latviešu valodā. Attiecīgi eksāmenā, kas tiek veidots attālinātā formātā, tiek pārbaudītas šo cilvēku spējas mācīties. Tas nav varbūt tik sarežģīti kā centralizētais eksāmens, bet uzdevumi tiek doti tādi, lai varētu novērtēt šo cilvēku zināšanu līmeni un spēju mācīties latviešu valodā.”
Par to, ka šādas iespējas ir būtiski nodrošināt arī diasporas jauniešiem, pārliecināta ir Valsts izglītības attīstības aģentūra.
“Tā ir iespēja arī, īpaši pēc Dziesmu svētkiem, atkal atjaunot savu saikni ar Latviju. Ja ir ģimene Latvijā vai kādi ģimenes locekļi, tā ir iespēja arī atjaunot ģimenes saites. Un, ja ir vēlme uzlabot savu latviešu valodu vai iesaistīties sportā vai kultūrā, vai kādā deju kopā vai korī, tad uz studiju laiku tas viss ir iespējams,” uzskata Valsts izglītības attīstības aģentūras Study in Latvia nodaļas vadītāja Sintija Šmite-Tilika.
Valsts izglītības attīstības aģentūra rīko dažādus pasākumus, lai iepazīstinātu diasporas jauniešus ar iespēju mācīties Latvijā. Arī šajos skolēnu Dziesmu un deju svētkos bija tāda iespēja.
 |
Projektu "Strādā Latvijai - diasporas cilvēkstāstu un aktualitāšu atspoguļošana Latvijā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta saturu atbild “Latviesi.com". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |