Gaidāmas izmaiņas Valdorfa un Montessori pedagoģijas sistēmā

Skolās ar Valdorfa vai Montessori pedagoģijas metodēm, līdztekus ierastajai mācību programmai, skolēni apgūst arī skolotāju veidotās autorprogrammas. Līdz šim tās gan nebija oficiāli atzītas par mācību programmām, bet pašreiz top priekšlikumi Izglītības likumā, lai situāciju mainītu. Tāpat jaunajā skolu finansēšanas modelī alternatīvajām izglītības sistēmām ir samazināti kvantitatīvie rādītāji, un atļauts veidot apvienotās klases, kas īpaši svarīgi esot skolās ar Montessori pedagoģiju. 

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā darbojas vairākas alternatīvās izglītības skolas. Mācību programmas tajās ir tādas pašas kā jebkurā vispārizglītojošā skolā, bet zinību apgūšanai tiek izmantotas citas metodes. 

Ādažu Brīvās Valdorfa skolas absolvents Francis Bērziņš: ”Tā atšķirība, kas man liekas visbūtiskākā un, kas ir vislabākā, ir, ka tev mācības iet pa cikliem. Divus mēnešus tu pirmās divas rīta stundas mācies matemātiku, tad pēc diviem mēnešiem tu mācies latviešu valodu. Tad nav tā, ka tev nedēļas laikā ir astoņi dažādi priekšmeti, visur mājas darbi. Tu mācies ļoti strukturēti, tu pabeidz visu tēmu un to arī iemācies.”

Valdorfa pedagoģijā, līdzīgi kā Montessori pedagoģijā, galvenā pamatdoma ir meklēt skolēna talantus un tos attīstīt, lielāku vērību pievēršot prasmēm un jūtām. Vispusības attīstībā tiek izmantoti dažādi vispāriglītojošajās skolās neierasti mācību priekšmeti. Francis Bērziņš stāsta: “Bija retorika, kas ir runas māksla, tad vēl bija ar mālu jādarbojas. Tas bija interesanti. Vēl bija akmens kalšana, kur no akmens bija jāuztaisa dažādi objekti.”

Valdorfa skolas klase ar skolēnu darbiem.

Šādi priekšmeti mācību programmā nav iekļauti, un arī novērtēt skolēna veikumu, kā ierasts, nevar, bet tagad situācija esot mainījusies. Skaidro biedrības ”Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola” valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone: ”Laikam jau darbs runā pats par sevi. Pēc trīsdesmit trīs gadiem kopš Valdorfa pedagoģija pastāv Latvijā, izglītības politika ir sarosījusies, un šobrīd top priekšlikumi Izglītības likuma dažos pantos, lai mēs būtu legāla, alternatīva izglītība Latvijā, un arī Montessori skolas.”

Tas nozīmējot, ka pavisam legāli varēs veidot īpašo priekšmetu autorprogrammas – tās parādīt un arī novērtēt. Gandarīti par Izglītības ministrijas attieksmes maiņu pret alternatīvo izglītību ir arī uzrunātie vecāki, kuri uzsver, ka šo skolu izvēlējušies, jo tā bērnos attīsta personību.

Inese Krūze: ”Ir pilnīgi skaidrs, ka šī izglītības pieeja palīdz veidoties ļoti spēcīgām personībām, kas mums, Latvijā, ir nepieciešamas, un es kā mamma, redzot izaugsmes posmu no pirmskolas līdz absolvēšanai, esmu absolūti gandarīta un redzu to ieguvumu.”

Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolotāja Baiba Rožkalna: ”Jebkurā gadījumā, tā varbūt būs sajūta, ka tevi pieņem, atzīst un uztver nopietni. Manu pārliecību un ticību šai pedagoģijai tas nemainīs, bet tas ir ļoti pozitīvi un emocionāli patīkami.”

Tāpat kā līdz šim, gan Valdorfa pedagoģijas skolām, gan Montessori pedagoģijas skolām būs jāsasniedz vienāds rezultāts, un skolēniem jākārto vienādi eksāmeni, bet īpaši nosacījumi uz tām attiekšoties arī jaunajā skolu finansēšanas modelī. Skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas  (IZM) Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns: ”Jaunajā finansēšanas modelī attiecīgajām alternatīvajām izglītības sistēmām ir samazināti kvantitatīvie rādītāji, kas nepieciešami minimālajai skolēnu skaita nodrošināšanai. Ir arī tiesiskais regulējums, kas ļauj alternatīvajām izglītības sistēmām savienot klases un veidot citādāku pedagoģijas pārvaldību un šo metožu īstenošanu.”

Īpaši svarīgi tas esot Montessori pedagoģijā, kur skolēniem nav klases, bet ir saimes.