Ar Ventspils 4. vidusskolas komandas uzvaru vidusskolu grupā debatēs latviešu valodā un Liepājas valsts ģimnāzijas komandas uzvaru vidusskolu grupā angļu valodā, kā arī Liepājas Raiņa vidusskolas komandas uzvaru pamatskolas grupā noslēdzies Nacionālais debašu turnīrs skolēniem. Šogad skolēni diskutēja par sabiedrībā aktuālu tēmu – vai ieguvums no vēja parkiem atsver to kaitējumu videi.
”Zaļā enerģija” un īpaši vēja elektrostaciju būvniecības ieceres pēdējos gados kļuvušas par karstu diskusiju objektu. Šogad tā bija arī Nacionālo debašu turnīra tēma skolēniem no 8.-12. klasei. Latvijas Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektores vietniece, projekta vadītāja Katrīna Duka-Gulbe stāsta: ”Mēs sākām ar reģionālajiem turnīriem Daugavpilī, Liepājā, Iecavā un Cēsīs. Tagad ir noslēgums Rīgā. Līdz ar to te pašlaik ir sapulcējušies gandrīz 140 dalībnieku. Tie ir labākie, kas reģionos uzvarēja. Ir gan pamatskolas skolēni astotā, devītā klase, gan vidusskola. Vidusskolas grupā debates ir gan angļu, gan latviešu valodā.”
Katrā debatē izlozes kārtībā vispirms noteica, kura komanda pārstāvēs oficiālo valdības viedokli un kura opozīciju. ReTV uzrunātie jaunieši atzina, ka debates bijušas interesantas, ieguldīts milzīgs darbs, lai tām sagatavotos, tomēr viegli neesot bijis.
Nacionālais debašu turnīrs skolēniem Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā 2026.
Saldus vidusskolas audzēknis Elans Balgalvis: ”Mums, ja godīgi, vieglāk bija būt valdības pusē, bet mēs visu debašu laiku saglabājām neitralitāti, jo debatētājam jāspēj būt gan vienā, gan otrā pusē. Tāpēc mēs nevarējām ieņemt vienu konkrētu pozīciju. Mans novērojums ir, ka jauniešiem vispār šis viedoklis nav ļoti aktuāls, tāpēc man liekas, ka debates ir vieta, kur varētu jauniešiem rosināt viedokļu apmaiņu un aktualizēt šo jautājumu arī jauniešu vidū.”
Pašreiz Latvijā par vēja elektrostaciju būvniecību izstrādes stadijā ir aptuveni 100 ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), un gluži tāpat kā sabiedriskajās apspriešanās, arī skolēnu debatēs karstākās diskusijas ir par to vai ieguvumi no vēja parkiem atsver to negatīvo ietekmi uz vidi.
Ventspils 4. vidusskolas audzēkne Kristiāna Lāce atzīst: ”Es domāju, ka opozīcijā šajā reizē ir grūtāk, jo faktuāli tās negatīvās ietekmes, manuprāt, ir mazāk nekā tās pozitīvās.”
Vidusskolu grupā debatēs latviešu valodā finālā savā starpā sacentās Ventspils 4. vidusskolas komanda un Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas komanda. Cīņa bija grūta, un dažubrīd valdības viedokli pārstāvošajai komandai nācās atgādināt arī par pašreizējo ģeopolitisko stāvokli.
“Mēs nevaram būt kā strausi, kas ieliek galvu smiltīs un saka – nē, vēja parkiem, nē. Re, kur mums jau ir labi ar tiem vēja parkiem, kas mums ir. Lai patiesi mēs būtu neatkarīgi ar elektroenerģiju, mums nepieciešams paplašināt mērogus, un no visiem variantiem, vēja parku izveidošana Latvijai ir visizdevīgākais.”
Ventspils komanda savā grupā šoreiz arī guva uzvaru, bet šīs debates opozicionāri atzīst, ka, lai arī cīnījušies cik spēka, argumentu pret vēja parku izbūvi ir mazāk.
Kristers Krastiņš Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas audzēknis: “Es teikšu godīgi, tā kā tas arī ir pierādījies šajā turnīrā – tomēr valdībai ir taisnība, un arī es personīgi uzskatu, ka vēja enerģija ir veids uz gaišāku un zaļāku nākotni.”
Gatis Galviņš Latvijas Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs: “Piedaloties kā novērotājam un dažreiz arī kā žūrijai, jāsaka, ka jaunieši ir daudz pretimnākošāki un progresīvāk domājoši nekā pārējā Latvijas sabiedrība. Tikko arī vēja lielā konference notika, kur apsvērts arī drošības jautājums. Tajā arī Ukrainas kolēģi teica, ka ši ir ne tikai kā elektrības apgādes jautājums, bet arī kā drošības lieta, tāpēc šie jautājumi paliek aizvien aktuālāki. Vēja enerģija kā enerģijas iegūšanas veids paliek ne tikai – gribam, negribam, bet ir arī stratēģisks izdzīvošanas jautājums.
Pēc Vēja enerģijas asociācijas apkopotajiem datiem, Latvijā vējš saražo 4,3% no kopējā saražotā elektrības apjoma, kamēr Eiropā vidēji tie ir 20%.