Pētījums: Jauniešu zināšanas pilsoniskajos jautājumos drīzāk ir zemas

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem – Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, ikreiz aktuāls kļūst jautājums par patriotismu un piederības sajūtu valstij. Vidzemes Augstskola veikusi pētījumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret patriotismu un nacionālismu, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniešiem. Pētījumā analizēta arī izglītības sistēmas loma un tas, ko tajā varētu mainīt, lai stiprinātu jauniešu patriotiskās vērtības.

Jauniešu zināšanas pilsoniskajos jautājumos drīzāk ir zemas. 

Foto: Vidzemes televīzija

Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa secina, ka daudziem trūkst izpratnes par tādiem jēdzieniem kā patriotisms un nacionālisms, jo skolās tos nepietiekami skaidro: “Patriotisms un nacionālisms ir ļoti sarežģītas koncepcijas. Mūsu izglītības sistēma tās jauniešiem nesakaidro. Ja tu jaunietim jautā – vai esi patriots vai nacionālists, tad vispirms ir jāskaidro tie jēdzieni. Mēs nevaram par to runāt, jo šīs tēmas netiek aplūkotas izglītības saturā.”

Uzrunājot jauniešus Valmierā, kāda ir viņu attieksme pret patriotismu un nacionālismu, viņi atzīst – piederības sajūtu valstij katram rada kas cits.

Vidzemes Augstskolas studente Esmeralda Trivole stāsta, ka jauniešu priekšstati par patriotismu ir dažādi: “Es noteikti uzskatu sevi par patriotu, bet īstenībā grūti tā spriest, jo nevar saprast, ko nozīmē patriotisms kā tāds, jo katram tas izpaužas savādāk – tās ir kaut kādas tradīcijas vai tradīciju ievērošana.”

Foto: Vidzemes televīzija

Vidzemes Augstskolas students Sergejs Bičkovs uzskata, ka patriotisms neizpaužas cilvēka politiskā nostājā, bet tajā, cik viņš gatavs atbalstīt savu valsti: “Es esmu audzis citā kopienā, kas nav vērsta uz latviskām vērtībām, bet, augot vēlāk pusaudžu gados tādā latviskākā vidē, noteikti tu vairāk izjūti to piederību šai valstij. Patriotisms jau neizpaužas tavā politiskā nostājā, bet tajā, cik tiešām tu esi gatavs atbalstīt savu valsti kā vietu, kur tu dzīvo.”

Vidzemes Augstskolas students Valters Žagata nav īsti pārliecināts par savu nostāju: “Piemēram, man rūp, kas pie mums notiek sporta izlasē, bet es arī neteiktu, ka es esmu tāds milzīgs patriots. Piemēram, vai es būtu gatavs atdot savu dzīvību par Latviju – varbūt, nē. Tas varbūt atkarīgs no manām vērtībām.”

Aptaujājot skolotājus un jauniešus no 18 līdz 25 gadiem, pētījumā secināts, ka apmēram trešdaļa jauniešu būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās. Šī tendence būtiski neatšķiras no citām vecuma grupām. Pētnieki uzsver, ka jauniešu patriotismu var stiprināt, pilnveidojot izglītības saturu. 

Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa uzsver, ka izglītības sistēmā būtu jāiekļauj vairāk valstiskuma un pilsoniskās līdzdalības tēmu: “Cilvēkiem ir jāizskaidro, kāpēc pilsonim ir pienākums aizstāvēt savu valsti, tā ir lieta, kas nav pašsaprotama. Tā ir lieta, kas ir jāskaidro, gan uz politikas teoriju, gan uz vēsturisku piemēru pamata. Latvijas izglītības sistēma šobrīd to dara ļoti minimāli. Arī minimāli skaidro nacionālo un starpautiskās drošības kontekstu. Tā rekomendācija un ieteikums ir iekļaut šīs valstiskuma tēmas, lai veidotos jauniešiem šī izpratne par to, kāpēc valsts ir svarīga un kāda ir pilsoņa loma valstī.”

Foto: Vidzemes televīzija

Pētijumā arī secināts, ka jauniešu politisko līdzdalību lielā mērā ietekmē labklājība – apmierinātība ar ekonomisko situāciju, izglītību, veselības aprūpi un iespējām attīstīties. 

Vidzemes Augstskolas pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes docente Anna Broka skaidro vairāk labklājības jomas nozīmi: “Ja mēs gribam atbalstīt jauniešus un paaugstināt jauniešu līdzdalību. Es domāju, ka mums primāri ir jādomā par jauniešu labsajūtu un labklājību kopumā. Respektīvi, ja tu nēsi paēdis un neesi ticis galā ar pamatvajadzībām un tu nejūties labi, tad, protams, par kādu patriotismu vai kādu nacionālismu mēs vispār varam runāt.”

Pētniekuprāt, lai stiprinātu jauniešu izpratni par patriotismu, nepieciešams vienots redzējums par to, kā audzināt atbildīgu pilsoni, un ir jāizstrādā kopīgas vadlīnijas, pēc kurām varētu strādāt visas Latvijas skolas.