Pieaug interese par māszinību studiju programmām

Joprojām augsta ir studentu interese par medicīnas studijām, taču šogad ievērojami pieaudzis pieteikumu skaits tieši māszinību programmā – tā liecina trīs Latvijas augstskolu saņemto pieteikumu dati. Vienotajā pieteikšanās sistēmā māszinību programma ir devītā populārākā pēc topošo studentu prioritātēm. Arī Daugavpils Universitātē šogad saņemti 280 pieteikumi uz 100 vietām. Kā norāda pasniedzēji – studentus motivē studiju elastīgums un darba iespējas, savukārt reģionālo slimnīcu darba devēji bažījas, ka, neskatoties uz medicīnas māsu trūkumu valsts iestādēs, vairums studentu dodas strādāt privātajā nozarē.

Daugavpils Universitātē māszinību programmu īsteno jau četrus gadus, spēkā stājoties izglītības reformai par bakalaura līmeņa izglītību vispārējās aprūpes māsām. 

“Uzreiz pieprasījums bija liels, tāpēc ka slimnīcās ir māsu trūkums. Mēs labi zinām, ka Latgalē ir tieši liels māsu personāla trūkums,” pauž DU Dabaszinātņu un veselības aprūpes fakultātes dekāna p.i., PBSP “Māszinības” direktore Natālija Degtjarjova. 

“Kāpēc programma tik populāra? Apmācību elastīgums, reģionālā pieejamība, var tomēr savienot darbu ar mācībām. Protams, pirmajā otrajā kursā grūtāk, bet trešajā ceturtajā jau var apvienot darbu ar mācībām,” viņa piebilst.

Trīs augstskolu – Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes dati liecina, ka šovasar māszinību programmā pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks nekā pērn. Daugavpils Universitātē “Māszinībās” ir 100 vietas, no kurām budžeta – 20. Ja te pērn saņemti 125 pieteikumi, tad šogad jau 280.

“Mēs nodrošinām studentu centrētu pieeju –  individuālu pieeju. Piesaistām pasniedzējus – strādājošas, pieredzējušas māsas no slimnīcām, un daudzām māsām ir maģistra, doktora grāds, tāpēc mēs nodrošinām kvalitatīvu apmācību,” piebilst Natālija Degtjarjova.

Studējošo kategorijas ir dažādas – kā vidusskolēni, tā arī koledžu absolventi, ārstu palīgi, skaistumkopšanas speciālisti un tie, kas izvēlējušies mainīt profesiju dažādu iemeslu dēļ. Māszinību programmā māsu apmācība notiek klīniskā darba vidē jeb puse no mācību laika ir prakse kādā no slimnīcām. Tomēr novērots, ka pēc tam darbu slimnīcā izvēlas reti – no šī gada 92 Daugavpils Universitātes absolventiem darbu Daugavpils reģionālajā slimnīcā izvēlējušies tikai pieci. 

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Inta Vaivode: “Tas ir katastrofāli, jo studenti ir izmācījušies Daugavpils Universitātē, tātad pārsvarā tie ir Latgales iedzīvotāji. Un, ja viņi neatnāk darbā uz lielāko reģionālo iestādi, tad jautājums, kur, par valsts budžeta naudām saņemot šo izglītību, tie studenti tālāk pazūd?”

Daugavpils Universitātē norāda, ka teju 80% no absolventiem izvēlas strādāt veselības aprūpes iestādēs, taču konkrētu datu par darba vietām nav. Turklāt lielākoties prakses vieta studentiem ir tieši reģionālā slimnīca.

“Mēs studentus redzam cauru gadu, jo prakses viņiem sākas gan rudenī, gan pavasarī. Un ļoti daudz laika šie studenti pavada tieši Daugavpils reģionālajā slimnīcā kā galvenajā darba devēja bāzē,” stāsta Inta Vaivode. 

“Vai mēs šobrīd tiekam galā ar medicīnas māsām? Jā, mums štatā ir pietiekoši daudz medicīnas māsu, un mēs nosedzam visas vajadzības gan stacionāra daļā, gan arī ambulatorajā daļā. Bet jebkurā gadījumā jebkurai medmāsai, kas atnāk pieteikties darbā, atrodam iespēju strādāt lielākajā reģionālajā slimnīcā ārpus Rīgas,” viņa uzsver.

“Man gribētos, lai pirmais būtu motivācija palīdzēt sirgstošiem cilvēkiem. Protams, ka tā pārsvarā ir, bet otrais – bieži vien cilvēki izvēlas otro profesiju, jo pirmajā nav problēmu ar kadriem,” atzīst Natālija Degtjarjova. “Ir nepieciešamība veselības aprūpē nodrošināt adekvātu māsu skaitu attiecībā “māsa:pacients”, jo pie mums, Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienību, ir ļoti slikti cipari.”

Ārstniecības personu reģistrā Latvijā šobrīd ir ap 44 tūkstošiem ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu. Valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā iesaistīti ap 16 tūkstošiem speciālistu.