Pieprasījums pēc privātskolotājiem strauji aug

Arvien vairāk vecāku izvēlas saviem bērniem algot privātskolotājus, tā liecina organizācijas “Mammām un Tētiem” veiktā pētījuma par ēnu izglītību rezultāti. Turklāt vairāk nekā 36% ir apsvēruši šo iespēju, taču to nav darījuši galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Vispieprasītākie ir matemātikas privātskolotāji. Kāpēc vecākiem nākas meklēt papildus palīdzību bērnu izglītošanai?

Kristīne Niedre-Lathere.

Stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos Kristīne Niedre-Lathere: “Es gribētu iedrošināt šo sarunu, procedūru izvest, ja mēs redzam, ka bērnam kaut kur pasliktinās sekmes, tad negaidīt kaut kādus kritiskos un galējos lēmumus vai rīcības tikai no skolu puses, bet būt arī pašiem aktīvākiem un iesaistīties.”

Matemātikas privātskolotāja, “Izaugsmes Spots” valdes priekšsēdētāja, dibinātāja Inta Žube vada izglītības centru Ogrē. Viņa norāda – šogad pieprasījums pēc privātstundām ir kļuvis ļoti liels, tāpēc bija nepieciešams piesaistīt pat papildspēkus. Pagājušajā gadā mēs bijām divi skolotāji un šogad ir trešais skolotājs klāt. Nu, mums šogad ir, cik es teicu, 32, 33 bērni, kas ir nenormāli daudz.

Vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” veiktā pētījuma par ēnu izglītību rezultāti liecina, ka vairāk nekā 42% vecāku izmanto vai ir izmantojuši privātskolotājus bērnu mācībām. Uzrunātie skolēni Viesītes vidusskolā gan norāda, ka līdz šim tikuši galā pašu spēkiem.

Viesītes vidusskolas 10. klases skolniece Viktorija Dardedze: “Pagaidām man tādas nepieciešamības nav bijis. Bet ideja būtu tāda laba. Domāju pietiks arī ar konsultācijām, ka aizej pie skolotājiem pamācīties.”

Viesītes vidusskolas direktore Sarmīte Ratiņa teic, ka skolēni maksimāli izmanto skolotāju sadarbību. Atbalsts tiek sniegts, skolēni neizrāda vēlmi meklēt privātskolotājus.

Kā stāsta pētījuma līdzautors Edmunds Vanags, pētījumā atklājās, ka skolās, kur klasēs ir mazāks bērnu skaits, vecākiem privātskolotāju algošana nav tik aktuāla. Tomēr gandrīz visi vecāki atzinuši, ka skolas konsultācijas nav pietiekami efektīvas, lai palīdzētu bērniem apgūt nesaprotamās mācību tēmas.

Pētījuma līdzautors, klīniskais psihologs Edmunds Vanags teic, ka stundas tiek lietotas, lai skolēns varētu aiziet uzrakstīt kādu parādu, vai vēl kādu lietu. Bet pēc būtības tur skaidrošanas darbs nenotiek. Un var arī saprast skolotājus, ja viņiem uz konsultāciju atnāk 15 skolēni, un pie tam no dažādām klasēm, ar dažādām tēmām, ar dažādām grūtībām.

Privātskolotāju algošanas galvenie iemesli ir pandēmijas sekas, attālinātās mācības un mācīšanās grūtības. Vecāki bieži rīkojas preventīvi, lai novērstu šos riskus un sagatavotu bērnus valsts pārbaudījumiem. Inta Žube piebilst, ka arī vecāku uztraukums par to, ka atzīmes vairs nevar labot, veicina pieprasījumu pēc privātskolotājiem.

Matemātikas privātskolotāja Inta Žub: “Mazāko klašu 5., 6.klašu skolēnu vecāki ļoti uztraucas par šo jautājumu. Un, tad ir otra kategorija – 9. klase, kas ļoti uztraucās, jo jābeidz 9. klase.”

“Es gribētu iedrošināt šo sarunu procedūru izvest, ja mēs redzam, ka bērnam kaut kur pasliktinās sekmes, tad negaidīt kaut kādus kritiskos un galējos lēmumus vai rīcības tikai no skolu puses, bet būt arī pašiem aktīvākiem un iesaistīties,” piebilst Kristīne Niedre-Lathere.

Tāpat ministrijā norāda, ka jau šobrīd tiek īstenoti dažādi atbalsta mehānismi STEM mācību priekšmetu apguvei, kā arī pedagogu pilnveide. Turklāt Eiropas fondi nodrošina atbalstu bērniem, kuriem ir grūtības mācību procesā. Šie pasākumi jau ir uzsākti, un pēc noteikta laika perioda izvērtēs, vai tie ir uzlabojuši rezultātus.