Izglītības nozare ir viena no tām sfērām, kas pēdējo divdesmit gadu laikā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un reformas. Sarežģīti savu nākotni plānot arī reģionālajām augstskolām, kurām jākonkurē ne tikai ar galvaspilsētu, bet arī ar rietumu mācību iestādēm. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju jau ar 1. aprīli pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei, pārmaiņas piedzīvojusi arī Liepājas universitāte, bet Ventspils un Vidzemes Augstskolas pagaidām saglabā studentu skaitu 700 apmācāmo robežās un nākotnes perspektīvu redz kvalitatīvā saturā, sadarbībā un starptautiskās dokurantūras programmās.
Visas valsts augstskolas šobrīd piedzīvo studentu skaita samazinājumu, ko ietekmē kopējā demogrāfiskā situācija valstī. Statistika gan mierina, ka augstākā izglītība savu aktualitāti nezaudē, jo pieaug to skaits, kuri vecumā no 30 līdz 50 gadiem izvēlas maģistra un doktora studijas. Arī 60% no vidusskolu beidzējiem Latvijā augstskolā iestājas uzreiz pēc skolas absolvēšanas.
“Iespējams, ka studēšu Latvijā vai ārzemēs. Īsti vēl neesmu izlēmusi,” saka ventspilniece Evelīna.
Savukārt ventspilnieks Braiens visticamāk turpinās studēt tepat Latvijā: “Kāpēc? Es nezinu. domāju, ka Latvijā pagaidām ir labāk būt.”
Latvijas reģionālās augstskolas jau savlaicīgi uzrunā skolu audzēkņus un sola, ka studiju programmas šobrīd seko aktuālajam pieprasījumam darba tirgū. Par augsti kvalificētiem studentiem pašvaldības cīnās, jo pēc studiju beigām un nereti arī studiju laikā absolventi atrod darbu reģionā, kurā darbojas augstskola.
Ventspils augstskolas absolvents Renārs Pūce: “Man kā tukumniekam bija svarīgi mācīties kaut kur, bet ne Rīgā. Es biju izdomājis, ka man Rīga nepatīk – Rīgā man sāp galva. Un tad man bija tikai divas iespējas, ko skatījos. Viena bija Vidzemes Augstskola, bet otra – Ventspils. Ventspils Augstskolā iestājeksāmeni bija ātrāk, bija tuvāk, un tā arī es te esmu uz palikšanu.”
Latvijā vasarā mainīja Augstskolu likumu, kā rezultātā šo izglītības iestāžu darbs valstī būšot efektīvāks, atsaucoties uz to, ka arī citviet Eiropā universitāšu iekšienē arī veido lielas, spēcīgas struktūrvienības.
“Ja mēs tā vērtējam, tad reģionālās augstskolas Latvijā jau palikušas ļoti maz. Būtībā Vidzemes Augstskola un Ventspils Augstskola. Un Daugavpils vēl arī,” saka Vidzemes Augstskolas prorektors Kārlis Krēsliņš.
Ventspils un Vidzemes Augstskolas cer, ka pārmaiņas veicinās attīstību un savstarpēja sadarbība nodrošinās studētgribētājus arī maģistratūras un doktorantūras programmās.
Jautājot, kad ir lielākais krīzes punkts, Andris Vaivads atklāj: “Lielāks krīzes punkts izskatās, ka ir pēc pirmā kursa. Protams, ir problēmas, kas ir saistītas ar demogrāfiju visā valstī, jo studentu skaits krītas. Tā ir sarežģīta problēma.”
Pēdējo desmit gadu laikā studiju programmu izvēle, stājoties augstskolā, nav būtiski mainījusies – lielākais uzņemto studentu īpatsvars bijis sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kurām sekoja inženierzinātnes, bet zemākā interese bijusi par izglītības un lauksaimniecības studiju programmām.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |