Skolās ieviesīs jaunu atbalstu bērniem ar mācību grūtībām

Lai palīdzētu bērniem ar mācīšanās grūtībām, Latvijā sākts pilotprojekts vienotas asistīvo tehnoloģiju sistēmas izveidei. Līdz šim šādi digitālie rīki mācību nolūkiem valstiski nebija. Kā viens no reģionālajiem partneriem izvēlēta Liepāja, kur sistēmu testēs skolās un bērnudārzos, pirms to ieviest visā valstī. 

Līdz šim asistīvo tehnoloģiju pieejamība Latvijas skolās bijusi nevienmērīga un bieži atkarīga no atsevišķu skolu resursiem vai vecāku iniciatīvas. Jaunā valsts programma koncentrējas uz obligātās izglītības vecuma posmu – no piecu gadu vecuma līdz devītajai klasei, lai savlaicīgi pamanītu un risinātu bērnu vajadzības. 

Projekta atbalsta un ieviešanas jautājumu vadītāja Jana Bernadska galvo: “Ir pašvaldības, ir skolas, kur pieredze ir bagātāka, ir lielāki resursi, ir vietas, kur trūkst gan informācijas, gan arī praktiskā atbalsta skolotājiem, kā viņas lietot, gan arī pašas tehnoloģijas. Un arī projekta dokumentos ir uzsvērts, ka izglītībā trūkst tādu pārskatāmu informācijas avotu.”

Izmēģinājuma projektā piedalās piecas pašvaldības: Preiļi, Mārupe, Valmiera, Jelgava un Liepāja. Tehnoloģiju pieejamību nodrošinās centralizēta valsts mēroga apmaiņas sistēma, ko integrēs jau esošajā “RUMIS” platformā. Šobrīd Liepājā jau apzināts pirmais atbalstāmo bērnu loks. 

Liepājas Izglītības pārvaldes Iekļaujošās izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Stepko stāsta: “Mums ir aptuveni 500 bērniem individuālie izglītības plāni uzrakstīti, šādi vai tādi, nu, tad vēl dalām ar trīs, kuriem varētu izmantot, jo šīs asistīvās tehnoloģijas ir gan teksta sapratnei, gan arī ir rakstībai.”

Šī ir pirmā reize valsts vēsturē, kad digitālo atbalstu bērniem ar mācīšanās grūtībām parastajās skolās plāno ieviest kā vienotu sistēmu. Līdz šim šāda ilgstoša prakse bijusi citviet pasaulē, kamēr Latvijā palīdzība lielākoties balstījās uz medicīnisko aprūpi. 

Liepājas Raiņa vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš skaidro: “Galvenokārt tas kompensē un risina dažādas skolēnu mācīšanās problēmas – kā viena no biežākajām, populārākā ir disleksija –, tādējādi, izmantojot dažādus rīkus, gan gadžetus, gan arī softiskus risinājumus, gan aplikācijas, tiek kompensēts tas veids, kā skolēns lasa tekstus. Ja, piemēram, skolēnam ir lasīšanas grūtības, tad ir aplikācijas, kas ļauj šo tekstu viņam lasīt, ir sistēmas, kas klausās, kā skolēns lasa tekstu, fiksē, kas ir tie vārdi, pie kuriem viņš aizķeras, un attiecīgi trenē šos nākamos teikumus, lai palīdzētu attīstīt lasītprasmi.”

Plānots izveidot arī valsts mēroga vizualizētu kopkatalogu, kurā skolotāji redzēs pieejamos risinājumus un to lietojumu. Taču ar pašām ierīcēm nepietiks. Tā kā šāds atbalsts parastajās skolās ir jaunums, pedagogiem un atbalsta personālam no augusta līdz pat divi tūkstoši divdesmit septītā gada beigām norisināsies apmācības.

Liepājas Izglītības pārvaldes Iekļaujošās izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Stepko par pedagogu mācību norisi: “Mācības organizēs VIAA. Cilvēki, kas tās tehnoloģijas iepērk un apzina pašvaldībā… mēs domājam, ka mēs mācības arī organizēsim pašvaldības līmenī sadarbībā ar Līvupes pamatskolu — attīstības centru, jo tur cilvēki jau strādā ar tehnoloģijām, ir pieredze. Šīs tehnoloģijas – zemākās tehnoloģijas – jau ikdienas procesā pedagogi izmanto, bet tās augstākās un vidējās – tas ir jauninājums.”

Līdztekus tehnoloģiju ieviešanai būs jāmaina arī normatīvie akti. Projekta mērķis paredz – ja bērns asistīvos rīkus izmanto ikdienas mācībās, viņam jābūt tiesībām tos izmantot arī valsts pārbaudes darbos, lai parādītu savas reālās zināšanas.

Projekta atbalsta un ieviešanas jautājumu vadītāja Jana Bernadska par projekta plānu: “Galvenais šis rezultāts ir pilotēt šo asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmu. Tas, protams, ir arī izvērtējums – sagatavots šī izmēģinājuma projekta izvērtējums un rekomendācijas, lai šo iespējamo tehnisko sistēmu palaistu valsts mērogā un jau piedāvātu lielākam pašvaldību skaitam, iespējams, visām pašvaldībām Latvijā.”

Pirmās jaunās tehnoloģijas Liepājas skolas saņems jau šī gada oktobrī. Kopējais programmas finansējums ir viens komats astoņi miljoni eiro, ko lielākoties sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Pēc izmēģinājuma posma sistēmu plānots ieviest visā Latvijā.