Ugunsdrošība šobrīd, kad termometra stabiņš noslīd zem nulles, ir īpaši svarīga, jo cenšamies sasildīties vairāk, kurinot krāsnis un plītis, kā arī vairāk noslogojam elektropreces un iekārtas, kas izdala siltumu. Lai pēc iespējas vairāk parūpētos par ugunsdrošību, Talsu Kristīgajā vidusskolā skolotāji mācījās, kā pareizi lietot ugunsdzēšamos aparātus.
Kad skolēniem mācību stundas beigušās, laiks mācīties arī pašiem skolotājiem. Lai apgūtu, kā pareizi un droši lietot ugunsdzēšamos aparātus, Talsu Kristīgās vidusskolas skolotāji ciemos aicināja Sabiles brīvprātīgos ugunsdzēsējus, kuri imitēja ugunsgrēku, lai ikvienam teorētiskās zināšanas būtu iespēja izmēģināt praksē.
“Ugunsgrēki šobrīd ir ļoti aktuāli visur,” teic Talsu Kristīgās vidusskolas sekretāre, lietvede, atbildīgā par ugunsdrošību Daiga Alsberga. “Daudzi jaunie skolotāji nebija izmēģinājuši šīs praktiskās mācības. Mums jau ik pa laikam ir bijušas, un tagad, lai nu mēs visi būtu zinoši. Esošie, kas jau ir mēģinājuši – lai atkārtotu savas zināšanas, jaunie – lai iemācītos, tad nu mēs arī nolēmām uzaicināt ugunsdzēsējus, lai būtu visi droši ārkārtas situācijās.”
“Janvāris bija ļoti auksts mēnesis, un ļoti daudz ugunsgrēki,” dalās Sabiles brīvprātīgais ugunsdzēsējs glābējs Lauris Valtmanis. “Vidēji no 30 līdz 60 izsaukumi dienā Latvijā. Protams, ka ugunsdrošība šobrīd ir ļoti svarīga. Jo tu esi vairāk zinošs, jo tu esi drošāks par to, kas jādara un kā jārīkojas tādās situācijās.”
Skolotāji atzīst, ka, lai arī ugunsdzēšamo aparātu lietošanas instrukcija ir visai viegla un saprotama, panikas brīdī pat visvienkāršākās darbības šķiet neizprotamas. Tāpat ne mazāk nozīmīgi saprast, kādu distanci ievērot no ugunsgrēka un kādu strūklas stiprumu izvēlēties, lai patiešām mazinātu liesmu izplatību.
Foto: TV9 Pakalni
“Esmu to piedzīvojusi un tāpēc arī visiem iesaku, ja vien var, piedalīties praktiskās mācībās un apgūt, jo uztraukums dara vienmēr savu,” tā D. Alsberga. “Tad, kad ir negadījums, tad tev ataust atmiņā, kā tu to darīji, un tad tās manieres visas jau tu zini. Tad ir daudz drošāk un tad, kā ugunsdzēsēji teica, nervu sistēma strādā saprāta robežās.”
“Sajūta būs drošāka, bet noteikti vispirms jāseko instrukcijai, ko mums pavēstīja ugunsdzēsējs – vispirms pašam evakuēties, un tikai tad domāt, vai ir vispār vajadzīgs ar ugunsdzēšamo aparātu rīkoties. Jo primāri cilvēks, pēc tam manta,” teic Talsu Kristīgās vidusskolas fizikas skolotājs Henrijs Augšpuls.
“Protams, ka distance ir ļoti svarīga pašu drošībai, un arī, lai veiksmīgi nodzēstu šo ugunsgrēku,” stāsta L. Valtmanis. “Ir ļoti svarīgi šī distance, un to var izjust un saprast tikai tad, kad rīkojas ar šo aparātu.”
Talsu Kristīgā vidusskola ir aprīkota ar visiem nepieciešamajiem ugunsdrošības priekšmetiem, tāpēc arī skolotāji izrādīja lielu interesi, lai nepieciešamības gadījumā prastu šos priekšmetus pielietot.
“Skolotāju atbildība – tā ir tāda drusku citādāka atbildība, jo viņi atbild ne tikai par sevi, bet viņi atbild arī vēl par bērniem,” pauž L. Valtmanis. “Galvenais tomēr ir cilvēku dzīvība, cilvēku drošība, nu un skolotāji šodien malači – ļoti labi skolnieki!”
“Skolotāji bija ļoti priecīgi un ļoti atsaucīgi,” bilst D. Alsberga. “Jo tā ir bīstama lieta un viņi prata novērtēt to, ka ir jānāk, jāmācās un jāpiedalās.”
Tāpat skolotājus apmācīja, kā rīkoties, ja ugunsgrēks izcēlies mājās vai braucot automašīnā. “Nav tikai ugunsdzēšamais aparāts, bet ir arī ugunsdzēšamais audums, ko es ieteiktu katrā virtuvē, kas būtu vēlams, jo tas ir tāds pirmais, ar ko varētu apslāpēt liesmas jebkurā katliņā vai tējkannā,” dalās L. Valtmanis.
Taču glābēji atgādina, ka pirmais, kas jādara nelaimes gadījumā – jāevakuējas un jāsazinās ar glābējiem, un tikai pēc tam, ja vien esi pārliecināts, ka neapdraudi savu vai līdzcilvēku drošību, mēģināt liesmas ierobežot pašam. Ja nav pārliecības par to, ko vēlies darīt, labāk to atstāt glābēju rokās.