Tūkstošiem bērnu Latvijā nav reģistrēti skolās

Jau pēc pusotras nedēļas sāksies jaunais mācību gads. Pēdējie sagatavošanās darbi notiek ne vien skolās, bet arī bērnu vecāki steidz sagādāt savām atvasēm skolai nepieciešamās lietas. Cik bērnu apmeklēs skolu šogad, precīzi dati vēl nav pieejami, bet ir zināms, ka pagājušajā gadā Izglītības kvalitātes valsts dienestam nebija informācijas par gandrīz 4300 bērnu obligātajā izglītības vecumā. Tas ir četras reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pašvaldības par tiem nav sniegušas informāciju vai norādījušas, ka to nav izdevies iegūt. 

Pagājušajā mācību gadā bērnu skaits, kuri bija ārpus izglītības sistēmas redzesloka, ir pieaudzis par 3 tūkstošiem. Informāciju par to, kāpēc bērns nemācās kādā no pašvaldības izglītības iestādēm, vāc katra pašvaldība pati. Cēsu novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska stāsta, ka: “Tas ir liels cipars tad, ja mēs iedomājāmies, ka tā ir vesela viena kārtīga liela skola. Tādā skatu punktā raugoties – diezgan traki. Mēs būtu priecīgi viņus redzēt savās izglītības iestādēs, bet aiz katra bērna stāv kāds konkrēts iemesls, kāpēc viņš neatrodas kā reģistrēts izglītības iestādē.”

Vispār nekāda informācija pašvaldībai nav par 10 bērniem, bet par vairumu iemesls ir zināms un viens no biežākajiem – bērni dzīvo ārzemēs. 

Cēsu novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska saka, ka svarīga ir vecāku komunikācija ar izglītības iestādi: “Ja bērns jau ir kādā izglītības iestādē,  vecākiem, pirms pieņem lēmumu doties uz ārzemēm un turpināt mācības ārpus mūsu valsts, ir jāinformē izglītības iestādes vadītājs. Šis ir tas brīdis, kad tas lielākoties nenotiek. Vecāki pārceļas, ņem līdzi savu ģimeni, ņem līdzi bērnus. Bērniem atrod izglītības iestādi kaut kur ārvalstīs, bet mēs par to nezinām.”

Limbažu novada pašvaldībā 159 bērni nav reģistrēti nevienā no novada izglītības iestādēm, un par deviņiem bērniem pašvaldībai šobrīd nav informācijas, kas ar viņiem ir un kur viņi atrodas.

Foto: Vidzemes televīzija

Limbažu novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Dace Barone norāda, ka pašvaldība var rīkoties tikai likuma ietvaros, lai meklētu bērnu: “Ir traģiskāki gadījumi, kad šis bērns pazūd vispār no izglītības sistēmas. Viņš ir deklarēts dārziņos, kur pat nav mājas, tad tu saproti, ka tu īsti esi bezspēcīgs, ka to bērnu nevar atrast, jo deklarētā dzīvesvieta vispār nav dzīves vieta, bet ir vienkārši zemes gabals, un arī kontaktpersonas nav sasniedzamas. Tu nevari iziet uz konkrētu kontaktu ar pazudušo bērnu.”

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs pauž, ka bērnu skološanās ārzemēs ir mūsdienu realitāte: “Skaita pieaugums, tas, ko mēs redzam, pamatā tiešām ir saistīts ar izbraukušajiem. Šajā gadījumā, grūti teikt, ko darīt, lai nepieaugtu. Tie ir jautājumi, lai vispirms A – veicinātu remigrāciju,  lai Latvijas iedzīvotāji atgrieztos, tai skaitā atgrieztos arī izglītības sistēmā. B – protams, tas ir arī darbs pašvaldībām, lai pašvaldības tomēr atrastu iespējas uzskaitīt savus iedzīvotājus un saprastu, ko dara iedzīvotāji, jo bērni bieži vien ir saistīti ar vecākiem, un skaidrs, ja brauc no Latvijas prom vecāki, tad bieži vien seko arī bērni.” 

Cēsu novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska ir pārliecināta, ka viens no risinājumiem varētu būt vecāku atbildības stiprināšana: “Galu galā vecāks ir atbildīgs par sava bērna izglītības lietām. Ja viņš tik brīvi nevarētu to kustību ārpus valsts veikt, veidot bez atskaites punkta – vai es tiešām esmu atdevis to iesniegumu, tad tā situācija būtu mazliet labāka. Tagad ir elektroniskā paraksta iespējas, tagad var no attāluma atsūtīt ziņu skolai.”

Izglītības pārvaldes līdz 5.septembrim turpinās saņemt informāciju par bērniem, kuri uzsāks vai turpinās skoloties šajā mācību gadā. Bet līdz 1.decembrim plānots apkopot informāciju, cik bērni atkal nav reģistrēti kādā no pašvaldības izglītības iestādēm, lai pēc tam jau atkal veiktu izmeklēšanu, kas ar viņiem noticis.