Ap simts vēstures un sociālo zinību skolotāji no visas Latvijas divas dienas pulcējās Bauskā, lai dalītos pieredzē, apspriestu problēmas un iezīmētu nākamos soļus. Pēdējās trīs desmitgadēs piedzīvotas gan izglītības reformas un mācību stundu samazinājums, gan materiālu trūkums un priekšmetu apvienošana, taču skolotāju iniciatīvas dēļ panākts arī būtisks progress.
Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība katru gadu kādā Latvijas pilsētā rīko pasākumu “Vasaras dienas”. Šogad tās notika jau 26. reizi.
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
“Virsmērķis mums ir pirmām kārtām izsāpēt kopā sāpi. Otrām kārtām – pieņemt lēmumus, kur virzīties, ko darīt, kā iet tālāk. Trešām kārtām, paši būt gudri un skolotājiem radīt zināmu komfortu, ka viņš nav viens, ka viņam ir kolēģi,” stāsta Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes locekle Baiba Atmane.
Sarmīte Ābelniece, Bauskas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja: “Mēs 10. klasē mācām vienu stundu, 11. klasē 2 stundas nedēļā, kopā trīs stundas uz visu vidusskolas ciklu. Tas ir puse no tā, kas bija agrāk.”
Sarmīte Ābelniece uzsver, ka vēstures zināšanas nav tikai priekšmeta apguve, bet arī patriotisma un kritiskās domāšanas pamats. Vienlīdz viņa norāda, ka ilgstoši ir bijušas problēmas ar kvalitatīvu materiālu pieejamību: “Mums divus gadus vēsturi nemācīja. Vispār, jā, nebija, bija sociālās zinības, kurā bija integrēti atsevišķi vēstures temati un to tematu nebija daudz, piemēram, koloniālisms. Tur nebija Latvijas valsts dibināšana. Tur nebija jaunlatviešu, tur patiesībā gandrīz nekā no tā, kas mums ir, tās pamatvērtības nebija. Tagad ir 10. klasē pirmo gadu nomācīta vēsture un Valdis Klišāns raksta to grāmatu. Mēs viņu karstu ķeram un mēģinām saprast, kā strādāt tagad ar šo jauno programmu, šo jauno grāmatu.”
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Jaunākās paaudzes skolotāji norāda arī uz praktiskiem šķēršļiem – laika un materiālu trūkumu.
“Sociālajās zinības ir nedaudz grūtāk. Kā jau arī šeit tika minēts, sociālās zinības ir ļoti plašs temats un vispār jomas, ko tur māca. Un sociālajās zinībās ir grūtāk atrast materiālu, vairāk ir jāveido pašam un jāģenerē idejas,” pauž Jelgavas Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotājs Kristians Propovičs.
Vasaras dienu saturu papildina arī akadēmiskas lekcijas – no mācību metodikas līdz tiesiskuma jautājumiem. Šogad īpašā uzmanība pievērsta pamattiesību vēsturiskajām saknēm.
Sanita Osipova, Augstākās tiesas senatore un Latvijas Universitātes profesore: “Mēs šobrīd esam uz tāda kā dzirnakmeņiem starp Austrumiem un Rietumiem. Mums ir jāsaprot, ka mums ir Eiropas identitāte. Līdz pat 20. gadsimtam neviena tiesība, neviena brīvība nav dāvināta. Par katru cilvēku ir cīnījušies, vienalga, vai tā ir vārda brīvība, vai tā ir dzimumu līdztiesība. Cilvēki vienmēr ir cīnījušies par savām tiesībām.”
Divas dienas skolotāji ne tikai diskutēja un dalījās pieredzē, bet arī klausījās lekcijas par vēstures mācīšanas metodēm, jaunākajiem mācību līdzekļiem un tiesiskuma jautājumiem.
