Kārtīga eksorcisma un psiholoģiskā trillera cienīga filma, tikai reālajā dzīvē – tā varētu raksturot nesenos notikumus ASV Tenesī štatā. Krista Paika, kura notiesāta ar nāvessodu, ko bija paredzēts izpildīt šī gada 30.septembrī, saņemot divas nāvējošas injekcijas, joprojām palika dzīva. Tenesī ieslodzījuma vietu dati liecina, ka Paika nāvessoda gaidītāju sarakstā atrodas kopš 1996. gada marta. Pirms šī gada septembra notikumiem viņa bija vienīgā sieviete Tenesī nāvessoda gaidītāju sarakstā.
Tomēr ne tikai šis vien ir interesants fakts. Parokoties 30 gadu senā pagātnē, lai saprastu par ko viņa vispār tika notiesāta, nākas uzdurties vēl biedējošākiem faktiem.
Sātaniska slepkavība vai jauniešu greizsirdība?
Kristai Paikai nozieguma izdarīšanas laikā bija 18 gadu, savukārt upurim Kolīnai Slammerei – 19. Stāstā vēl ir arī puisis vārdā Taderils ar ko Krista tolaik draudzējās, taču viņa uzskatīja, ka Kolīna viņu attiecībām traucējot. Tā nu Krista izdomājusi, viņasprāt, labu “risinājumu”. Sākotnēji viņa gribējusi ar Kolīnu it kā tikai izkauties, taču sanācis pavisam citādāk.
Noziegums notika 1995. gada 12.janvāra vakarā. Dienu iepriekš Krista kādai savai paziņai teikusi, ka vēlas Kolīnu nogalināt.
Visi jaunieši mācījās kādā Noksvilas profesionālajā skolā. Krista kopā ar savu draugu Taderilu, Kolīnu un vēl kādu skolasbiedreni devās ārpus skolas teritorijas. Kristai bija līdzi nazis un cirvis, un Kolīna tika aizvilināta uz kādu nomaļāku vietu.
Kā liecina tiesas materiāli, uzbrukums bijis ilgstošs un nežēlīgs. Kolīna tikusi sista, spārdīta, griezta un durta. Viņa mēģinājusi bēgt, tomēr tikusi noķerta. Kā norādīja tiesa, uzbrukums ir ildzis līdz pat stundai. Paika uzbrukuma laikā pat uz brīdi devās pārbaudīt apkārtni, lai pārliecinātos, ka tuvumā neviena nav.
Tiesu medicīnas eksperte uz Kolīnas ķermeņa konstatēja ļoti lielu skaitu grieztu un durtu brūču. Uz kakla bija dziļa, vairāk nekā 15 centimetru gara brūce, kā arī vēl desmit citas grieztas brūces. Eksperte secināja, ka daudzas brūces radušās laikā, kad Kolīna vēl bija dzīva. Tomēr galvenais nāves cēlonis bija smagas galvas traumas. Kolīnas galva vairākkārt tikusi sista ar lielu asfalta gabalu. Galvaskauss bijis salauzts vairākās vietās, un tā fragmenti bijuši iespiesti smadzenēs. Tomēr ar to noziegums vēl nebeidzas..
Uz Kolīnas ķermeņa bija iegriezts pentagrammas simbols. Šī detaļa vēlāk palīdzēja lietai iegūt milzīgu publicitāti ASV un tika sasaistīta ar tā laika tā dēvēto “satanic panic” jeb sātanisko paniku.
Pēc slepkavības Krista paņēmusi sev līdzi Kolīnas galvaskausa fragmentu. Tiesas materiāli liecina, ka jau tajā pašā vakarā Krista savai draudzenei stāstījusi par slepkavību un rādījusi fragmentu. Nākamajā dienā viņa to demonstrējusi arī kādai citai audzēknei. Vēlāk policija atrada kaula fragmentu Kristas jakas kabatā. Tiesu medicīnas eksperti pierādīja, ka tas precīzi iederējās Kolīnas rekonstruētajā galvaskausā. Tas kļuva par vienu no spēcīgākajiem lietiskajiem pierādījumiem. Arī uz Kristas un Taderila apģērba tika atrastas cilvēka asinis, kuru DNS profils sakrita.
Kristas Paikas notiesāšana un 30 gadus ilgā gaidīšana uz nāvessodu
Krista tika atzīta par vainīgu iepriekš izplānotā slepkavībā un sazvērestībā. Viņai tika piespriests nāvessods un papildus 25 gadi cietumā par sazvērestību. Kāpēc tieši nāvessods? Jo slepkavība bija īpaši nežēlīga un iekļāva spīdzināšanu un smagu fizisku vardarbību, kas pārsniedza nāves izraisīšanai nepieciešamo.
Būtiska nianse – Kristai nozieguma izdarīšanas laikā bija 18 gadu, savukārt viņas toreizējam draugam Taderilam bija 17. ASV Augstākā tiesa vēlāk lietā noteica, ka cilvēku nevar sodīt ar nāvi par noziegumu, kas izdarīts pirms 18 gadu vecuma, tāpēc Taderils nāvessodu nesaņēma. Viņam piesprieda mūža ieslodzījumu ar iespēju vēlāk pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Ziņots, ka viņam pagājušajā gadā atbrīvošana tika atteikta. Trešā jauniete, kas bija klāt slepkavībā, atzina savu līdzdalību kā palīdze un saņēma probācijas sodu.
Sākotnējā tiesas procesā aizstāvības klīniskais psihologs Kristai diagnosticēja smagus robežpersonības traucējumus, kā arī problēmas saistībā ar marihuānas un inhalantu lietošanu. Vienlaikus viņš tiesā norādīja, ka pārbaudēs nav konstatēti smadzeņu bojājumi un ka viņa nav bijusi juridiski nepieskaitāma.
Vēlāk Kristai tika diagnosticēti arī bipolārie traucējumi un pēctraumatiskā stresa sindroms. Gatavojoties nāvessoda izpildei, viņas advokāti uzsvēra arī seksuālu vardarbību bērnībā, un argumentēja, ka sākotnēji zvērinātajiem par to netika sniegta pietiekama informācija. Tas nenozīmē, ka tiesa atzina šos apstākļus par vainu izslēdzošiem. Tie tika izmantoti galvenokārt kā argumenti par labu nāvessoda aizstāšanai ar mūža ieslodzījumu. Tomēr Tenesī gubernators Bils Lī 2026. gada 28. septembrī atteicās piešķirt apžēlošanu, tādēļ nāvessoda izpilde palika kā paredzēts, 30. septembrī.
Divas nāvējošas injekcijas, bet sirds joprojām pukst
Kristai nāvessodu bija paredzēts izpildīt šī gada 30. septembrī Riverbendas maksimālās drošības režīma ieslodzījuma vietā Nešvilā. Viņa būtu kļuvusi par pirmo sievieti, kurai Tenesī izpildīts nāvessods aptuveni 200 gadu laikā. Taču no rīta ASV Sestā apgabala apelācijas tiesa uz laiku apturēja nāvessoda izpildi, lai izvērtētu jautājumus, kas saistīti ar Kristas bērnībā piedzīvotās vardarbības izvērtēšanu. Tenesī departaments nekavējoties vērsās ASV Augstākajā tiesā. Augstākā tiesa tajā pašā dienā atcēla apelācijas tiesas noteikto apturēšanu, ļaujot turpināt nāvessoda izpildi.
Tenesī štatā kopš 2024./2025.gada nāvessoda izpildei izmanto vienas vielas protokolu — pentobarbitālu. Tas ir barbiturāts un iedarbojas kā centrālās nervu sistēmas depresants. Vēsturiski tas tika plaši izmantots kā miega un nomierinošs līdzeklis, taču mūsdienās tā lietošana ir stingri ierobežota augstā atkarības un pārdozēšanas riska dēļ. Mūsdienās pentobarbitālu galvenokārt izmanto medicīnā īslaicīgai anestēzijas ierosināšanai vai akūtu lēkmju novēršanai, ja citi līdzekļi nepalīdz. Veterinārmedicīnā to ļoti bieži piemēro dzīvnieku iemidzināšanai, kā arī vispārējai anestēzijai. Taču citos tiesiskajos regulējumos to lieto atsevišķās valstīs, kurās ir atļauta medicīniskā eitanāzija vai asistētā pašnāvība, kā arī nāvessoda izpildei.
Publiskotajos tiesas materiālos aprakstīts protokols, kurā paredzētas divas 2500 mg pentobarbitāla šļirces – kopā pieci grami. Ja pēc pirmās devas ieslodzītais nav miris, sagatavojama otra identiska deva. Tomēr tieši te radās problēma.
Pēc pirmās pentobarbitāla devas viņa nenomira, tādēļ tika izmantota protokolā paredzētā otrā zāļu deva, taču Krista joprojām bija dzīva. Liecinieki aprakstīja, ka dzird viņas elpošanu un skaļu krākšanu. Nāvessoda izpildi pabeigt neizdevās un Krista Paika tika aizvesta ar neatliekamo palīdzību uz ārpus cietuma esošu slimnīcu. Departaments vienlaikus paziņoja, ka darbinieki esot izpildījuši visus valstī apstiprinātā nāvessoda protokola soļus, bet tas neļaujot veikt papildu procedūras pēc jau izdarītā.
“Protokolā paredzētā letālā injekcija vienmēr ir bijusi iedarbīga, un protokols nepieļauj papildu procedūras, kas pārsniegtu tajā vakarā veiktās. Krista Paika ir nogādāta ārpus cietuma esošā medicīnas iestādē,” tā skaidroja departaments.
Kādos gadījumos ASV var piespriest nāvessodu?
ASV nav vienas vienotas nāvessoda sistēmas, ir štatu krimināltiesības un atsevišķa federālā sistēma. Kopumā 27 ASV štati juridiski saglabā nāvessodu. Pārējie štati to ir atcēluši, un vairākās vietās, kur tas joprojām ir likumā, nāvessodi ilgstoši netiek izpildīti. Jāpiebilst, ka nāvessodu nevar automātiski piespriest par jebkuru slepkavību – nepieciešama īpaši smaga slepkavība un vismaz viens likumā noteikts vainu pastiprinošs apstāklis. Tie dažādās jurisdikcijās atšķiras.
Piemēram, federālais likums kā pastiprinošus apstākļus min spīdzināšanu vai īpaši nežēlīgu nozieguma izdarīšanas veidu, vairāku cilvēku nogalināšanu, būtisku iepriekšēju plānošanu, slepkavību materiāla labuma dēļ, īpaši neaizsargātu upuri, smagus iepriekšējos vardarbīgos noziegumus un citus apstākļus. Vēl svarīgi ir arī mīkstinošie apstākļi — piemēram, psihiskie traucējumi, piespiešana, neliela loma noziegumā, nozīmīgas iepriekšējas sodāmības neesamība, emocionāls stāvoklis un apsūdzētā dzīves apstākļi.
Kas tālāk notiks ar Kristu Paiku?
Publiski nav zināms, kāds šobrīd ir viņas stāvoklis, turklāt Tenesī protokolā nebija noteikts, ko darīt, ja ieslodzītais ir dzīvs arī pēc otrās devas. Paikas nāvessods nav atcelts, taču pēc neveiksmīgās izpildes nav noteikts arī jauns nāvessoda izpildes datums. Tenesī sākta neatkarīga izmeklēšana, savukārt viņas advokāti mēģina panākt, lai atkārtots izpildes mēģinājums netiktu pieļauts. Šobrīd Štata gubernators pēc notikušā ir licis veikt neatkarīgu pārbaudi un apturēja atlikušās šī gada nāvessoda izpildes.