“Aka Aka” – dziesma, kas aizveda Gobziņu līdz MTV

Roberta Gobziņa hits “Aka Aka” radās 1990. gadā, atsaucoties uz svaigām ietekmēm no rietumu house mūzikas un iezīmējot jaunu deju mūzikas stilu, kas tika nodēvēts par Latvian Beat. Pseidonīms EastBam tika izdomāts, kā parafrāze par populāro vācu dīdžeju un elektroniskās deju mūzikas producentu WestBam, pēc satikšanās ar viņu kultūrapmaiņas programmā Vācijā. Vēl PSRS sastāvā esošās Latvijas dīdžeji pārsteidza rietumniekus ar savu miksēšanas māku, spēlējot uz speciāli pielāgotiem lenšu magnetofoniem, jo rietumos house mūzikas ballītēs ierasts formāts bija vinila atskaņotāji. Attiecīgi WestBam, kurš ir nu jau leģendārās mūzikas izdevniecības “Low Spirit” līdzdibinātājs, piedāvāja Robertam kopā producēt un izdot “Aka Aka” singlu vinila formātā.

“Aka Aka” atrodama arī skaņuplatē “Mikrofons ‘90” un iekļuva “Mikrofona” aptaujas populārāko dziesmu desmitniekā. 1993. gadā dziesma piedzīvoja debiju arī audiokasetes formātā, jo tika iekļauta Roberta Gobziņa pirmajā albumā “Labākie dzejoļi un dejas”.

Līdz pat 2003. gadam “Aka Aka” bija vienīgais vinila formātā izdotais latviešu repa skaņdarbs. Par otro kļuva vistiešākā atsauce uz pirmo – dīdžeju AG un Raita kūrētais singls “Aka Hip Aka Hop”, kurā piedalījās gan Roberts Gobziņš, gan jaunās latviešu repa paaudzes pārstāvji Gustavo, Džuzepe un Čižiks. 2008. gadā dziesma “Aka Aka” piedzīvoja pārveidi mūsdienīgākos deju ritmos – to savā remiksu albumā “Restaurācija” iekļāva Roberts Lejasmeijers.

Pilna intervija ar Robertu Gobziņu:

#SIF_MAF2026

Roberts Gobziņš tikmēr veiksmīgi turpinājis attīstīt ārpusrāmja jokdara tēlu, atrodot pats savu nišu pašmāju popmūzikas pasaulē un pievēršoties arī regeja ritmiem. Taču par viņa spožāko populārās mūzikas pārstāvja posmu uzskatāms deviņdesmito gadu vidus, kad nāca klajā albumi “Sienāži” un “Man saujā benzīns”. Tur iekļautās dziesmas bija ārvalstu hitu pārlikumi latviešu valodā, tulkojuma vietā izmantojot lingvistiska eksperimenta jeb vienkārši Gobziņa labskanības pieeju. Pirmā nopietnā uzstāšanās kā mūziķim Gobziņam bija jau 1986. gada mūzikas un mākslas festivālā “Bildes” kopā ar grupu “Dzeltenie pastnieki”. Tajā pašā laikā tika uzsākta sadarbība ar Hardiju Lediņu un apvienību “NSRD”.
Par tautā iecienītu parādību kļuva deviņdesmito gadu sākumā Gobziņa un domubiedru aizsāktais Latvijas Radio raidījums “Zvaigznīšu brīdis”. Kopā ar tā kolēģiem Normundu Rutki un Ēriku Loku tika izveidots arī ansamblis “Dzidriņas megasistēma”, vēlāk Roberts uzstājās kopā ar tumšādainajiem mūziķiem no “Los Amigos” un sadarbojies ar vēl citiem skatuves māksliniekiem, ieskaitot Saulkrastu jaukto kori “Anima”, ar ko kopā vēl 2024. gadā tika izveidots muzikāls uzvedums “Brīnumzivs” un izdots arī albums.

Savukārt Patrisha, īstajā vārdā Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča vēsturi veido šodien un tā, lai tālu skan!
Patrisha dzied jau no mazotnes, kopš 11 gadu vecumu piedalījusies vairāk nekā 60 vokālistu konkursos, gūstot godalgas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ar savu neatlaidīgo dabu ir kļuvusi par pirmo Latvijas mākslinieci, kas izdevusi mūziku Universal Music izdevniecībā, publicējot dziesmu “Es varu būt tā”. Dziesma tapusi, sadarbojoties Latvijas un Somijas mūziķiem Universal Music dziesmu nometnē, un stāsta par meitenes vēlmi un spēju būt dažādai, mainīgai un neprognozējamai, kad viņa ir iemīlējusies.
Patrishas vārds ir ne vien saistīts ar mūziku, bet arī ar merčendaisingu (no angļu val. – merchandise – red.). Viņa pārdod savus suvenīrus, kosmētiku un smaržas, kuras rūpīgi atlasījusi. Iespējams, visdārgākā lieta viņas garderobē ir pašas radītās smaržas “wear it like my skin”. Palatformā Instagram Patrishai ir 32,5K sekotāju skaits.
Dziedātāja 2020. gadā saņēma Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons” kategorijā Labākā debija. 2025. gada novembrī, Patrisha prezentēja savu debijas albumu “Periodi”, kas ir muzikāls stāsts par personīgām transformācijām mūziķes dzīvē. Līdz ar jauno albumu tiea izdots arī singls un videoklips “Gribu”.

Pilna intervija ar PATRISHA:

#SIF_MAF2026