“Dzērvenīte” – dziesma, kas pārspēja savu laiku

Leģendārās dziesmas “Dzērvenīte” oriģinālizpildītāji ir cēsnieki, grupa “Ferrum”. 1987. gada “Mikrofona” aptaujā “Dzērvenīte” ierindojās tikai sestajā vietā, taču tas ir tikai vēl viens pierādījums faktam, ka konkrētā brīža labāko dziesmu tabulas ne vienmēr liecina par to, kura dziesma patiesībā kļūs par teju mūžīgu, tautas mīlētu hitu.

Grupas “Ferrum” nosaukums aizgūts no latīņu valodas apzīmējuma dzelzij, kas šķiet gandrīz vai neatbilstošs tikai nedaudz roķīgajai, bet kopumā visai koķetajai “Dzērvenītei”. Izskaidrojums gan ir vienkāršs.

Pilna intervija ar Aivaru Lapšānu:

#SIF_MAF2026

“Ferrum” sākotnēji pastāvēja vien pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē, kas līdz ar grupas pamatstilu arī izskaidro tās ne pārāk lielo popularitāti. Turklāt savulaik tā tika ieskaitīta pusaizliegto pretpadomju elementu kategorijā, liedzot iespēju uzstāties, piemēram, festivālā “Liepājas dzintars”. Okupācijas režīma cenzoriem nešķita atbilstošas tādas dziesmas kā, piemēram, “Latvijas zelts – brīvība”… Krāsas vēl vairāk sabiezināja tas, ka “Ferrum” sadarbojās arī ar varas iestāžu nemīlēto dziesminieku Valdi Atālu, un Rīgā uzstājās kopā ar leģendāro Krievijas kulta grupu “Kino”, kuru lielvalsts cenzori necieta jo īpaši.

“Ferrum” tolaik bāzējās Cēsu rajona remonta un celtniecības pārvaldes klubā, ko finansiāli atbalstīja Cēsu rajona Straupes pagasta kolhozs “Ļeņins”. Tolaik tas nebija nekas neparasts, jo kolhozi mēdza uzturēt savus vokāli instrumentālos ansambļus. Grupai pat bija sava mēģinājumu zāle, ko šad un tad izmantoja arī ciemos atbraukušais latviešu rokenrola karalis Pits Andersons. Arī šis fakts neveicināja varas pārstāvju mīlestību.

Grupas “Ferrum” darbība neskaitās pārtraukta arī šodien, un jaunas dziesmas tapušas vēl gluži nesen. Autoru pamatkodolu veido vokālists, ģitārists Aivars Lapšāns, basģitārists, producents Andris Šīrants, piedaloties bundziniekam Gintam Klūgam un taustiņinstrumentālistam Edmundam Vestmanim, savukārt ģitārists Arkādijs Nikitins nesen kā devās mūžībā. “Dzērvenītes” panākumus “Ferrum”, visticamāk, atkārtot būs grūti, taču grupa joprojām ir gatava izpildīt arī šo savu hitu. Tāpat, runājot popmūzikas klišeju kategorijās, “Ferrum” gluži nevar uzskatīt arī par tā saukto “one hit wonder” jeb “viena hita brīnumu”. Par tautā ļoti iecienītu dziesmu kļuvusi arī “Kaija”, ko grupas dalībnieks Edmunds Vestmanis pēcāk izdeva jau zem apvienības “Bruģis” karoga. Tāpat par gana populārām uzskatāmas, piemēram, dziesmas “Rudzupuķes” un “Vēl tu nāc”.

Pilna intervija ar Agnesi Rakovsku:

#SIF_MAF2026

Raidījuma otrajā daļā tiksimies ar 2008. gadā dibināto grupu “Triānas parks”, kas zināma ar savu alternatīvo un eksperimentālo skanējumu. Šoreiz runāsim par dziesmu “Mālos Pelēkos”. Dziesma, kas iedziedāta kopā ar Igo, izlaista 2020. gadā, iekļauta arī grupas minialbumā “Kompozīcijas”. Albumā klausītājam tiek uzbuta Latvijas rudens un ziemas ainava, to caurvij tādas tēmas kā vientulība un piederības sajūtas meklējumi, savu vērtību apzināšanās. “Mālos Pelēkos” Latvijas Radio 2 aptaujā “Muzikālā banka” togad vērtīgāko dziesmu sarakstā ierindojās 3. vietā. Kopš dziesmas publicēšanas mūzikas straumēšanas platformā “Spotify”, tai ir ap 30 tūkstošu klausījumu.