Pēc astoņu gadu pārtraukuma Augšdaugavas novada Līksnā aizvadīts latgaliešu mūzikas festivāls “Muzykus Skrytuļs”, pulcējot lielu skaitu apmeklētāju un latgaliešu mūziķus. Festivāla norise iezīmē laika posmu kopš latgaliešu kultūras aktualizēšanas Latvijā, kas sākās ap 2005. gadu – tolaik vēl pastāvēja daudz aizspriedumu par Latgali un latgaliešu valodu, ko pēdējo 20 gadu gaitā palīdzējuši kliedēt Latgales mūziķi, valodnieki, izglītības un kultūras darbinieki, tādējādi iedvesmojot aizvien lielāku daļu latgaliešu lepoties ar savām saknēm un valodu.
“Elksniņa Kunga Dorbs nav vīgls, Elksniņa kunga dorbs ir gryuts!,” vienā no dziesmām dzied grupa “Jezups i muosys”.
Foto: Vidzemes televīzija
Mūsdienu latgaliešu mūzikas klāsts pēdējo 20 gadu laikā ir kļuvis ļoti daudzveidīgs – no pašironiskām mūzikas apvienībām, kas caur jokiem akcentē novadā esošās problēmas, līdz roka, metāla, repa, etnomūzikas un džeza izpildītājiem, ko vieno latgaliešu valoda un latgaliskā kultūra.
Gunta Klusa, festivāla “Muzykys Skrytuļs” idejas autore, organizatore: “Suokūtnieji “Muzykys Skrytuļs” roduos 2005. godā, kod mes treis, es, Anna Briška i Jurs Viļums, izdūmuojam, ka Augšdaugavys nūvodā vajag latgalīšu festivalu. Festivāls apvīnoj vysus latgalīšus, latgalīšu muzyku, latgalīšu kultūru, latgalīšu volūdu i muokslu. Mierkis ir, pyrmom kuortom, myusim pošim uzturiet tū latgalīša goru, motiviet latgalīšu muzykys veiduošanuos, jaunradi, pasceit latgalīšu mūziķim, ka vyss nūteik, ka myusim ir platforma, ka mes jūs klausomīs, ka ir klauseituoji, ka mes jus ļūbejam, mes jūs gaidom.” (Tulk. – “Sākotnēji “Muzykys Skrytuļs” radās 2005. gadā, kad mēs trīs, es, Anna Briška un Juris Viļums, izdomājām, ka Augšdaugavas novadā vajag latgaliešu festivālu. Festivāls apvieno visus latgaliešus, latgaliešu mūziku, latgaliešu kultūru, latgaliešu valodu, un mākslu. Mērķis ir, pirmkārt, mums pašiem uzturēt to latgaliešu garu, motivēt latgaliešu mūzikas veidošanos, jaunradi, pateikt latgaliešu mūziķiem, ka mums ir platforma, ka mēs viņus klausāmies, ka ir klausītāji, ka mēs viņus mīlam, mēs viņus gaidām.”)
Foto: Vidzemes televīzija
Šogad festivālā kopumā uzstājās 23 grupas un Daugavpils tumšzilais koris, tāpat festivāla laikā notika mākslinieku plenērs, bērniem bija pieejamas spēles latgaliešu valodā, un par godu festivālam izkaltas arī jaunas monētas ar Augšdaugavas novada simboliku.
Foto: Vidzemes televīzija
“Sovulaik, kod beja “Muzykys skrytuļs” un Latgolys radeja, tys beja taids uzplaukums, latgalīšu muzykys bums. Ir taidi vairuoki pasuokumi, caur kurim ir īspieja uzzynuot, kas vyspuor nūteik latgalīšu kulturā, vīns ir “Boņuks”, bet vāļ senejuoks un taids, kas ir vīns nu svareiguokajom nūtikšonom vyspuor latgalīšu muzykys veicynuošonā, sovukuort ir festivāls “Muzykys Skrytuļs”, stāsta Latgaliešu kultūras kustības projektu vadītāja Edīte Laime. (Tulk. – “Savulaik, kad bija “Muzykys skrytuļs” un Latgales radio, tas bija tāds uzplaukums, latgaliešu mūzikas bums. Ir tādi virāki pasākumi, caur kuriem, ir iespēja uzzināt, kas vispār notiek latgaliešu kultūrā, viens ir “Boņuks”, bet vēl senāks un tāds, kas ir viens no svarīgākajiem notikumiem vispār latgaliešu mūzikas veicināšanā savukārt ir “Muzykys Skrytuļs”.)
“Nu, mes esom unikāli, latgalīši, kai taidi. “Muzykys Skrytuļs”, munupruot, ir ļūti svareigi, personeigi es asmu te pyrmū reizi, es zynu, ka beja 8 godi puortraukums, bet tod, kod vysa latgalīšu kuļtura, nabaidūs tuo vuorda – vysa, vysa sabrauc, vysi svyn svātkus, dzīd, spielej, nu, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi un skaisti,” uzskata ansambļa “Bruoli i muosys” mūziķis Kristaps Višs. (Tulk. – “Nu, mēs esam unikāli, latgalieši. “Muzykys Skrytuļs”, manuprāt, ir ļoti svarīgi, personīgi es te esmu pirmo reizi, zinu, ka bija 8 gadu pārtraukums, bet tad, kad visa kultūra latgaliešu, nebaidos tā vārda – visa, visa sabrauc, visi svin svētkus, dzied, spēlē, nu, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi un skaisti.”)
Foto: Vidzemes televīzija
“Šudiņ par Bekšūs dzīduoja grupa Borowa MC, kurai šūgod 20 godu palīk, i jī atsazyna, ka vīns nu pyrmajim koncertim jim beja “Muzykys Skrytulī”. Latgaliskuo pīskaņa ir myusu atkluotuos sirds, myusu osais pruots, i myusu.. nu navar pasceit, nu mes, latgalīši! Atbrauksit, redziesit!” piebilst grupas “Fak’n’turīs” soliste Margarita Kolosova. (Tulk. – “Šodien Bekšos dziedāja grupa Borowa MC, kurai šogad 20 gadu paliek un viņi atzinās, ka viens no pirmajiem koncertiem viņiem bija “Muzykys Skrytulī”. Latgaliskā pieskaņa ir mūsu atklātās sirdis, mūsu asais prāts, un mūsu… nu nevar pateikt, nu mēs, latgalieši! Atbrauksiet, redzēsiet!”)
Latgaliešu mūzikas svētkos kopumā piedalījās ap 230 mūziķu un festivālu apmeklēja aptuveni 2000 cilvēku, kas dod cerību, ka festivāls notiks arī nākamajā gadā, dodot iespēju latgaliski domājošajiem dalīties ar savu daiļradi, kā arī saglabāt un attīstīt unikālo latgalisko kultūru.