Atklātība un bezgalīga cilvēku mīlestība – tapusi filma par Haraldu Sīmani

Filma, kas veltīta leģendārajam cēsniekam, dziesminiekam un komponistam Haraldam Sīmanim, kura balss un dziesmas atstājušas paliekošu nospiedumu Latvijas kultūras vēsturē. Cēsu kinozālē unikāls seanss režisores Dzintras Gekas jaunākajai dokumentālajai filmai “Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis”.

Dzintra Geka, iepazīstinot ar daļu filmas tapšanas komandu, stāsta: “Galvenais operators ir Viktors Grībermans, operators Aivars Lubānietis, izpildproducents Modris Kļaviņš un drona operators Oto Zariņš, un asistents ir Mārtiņš Grāvītis, kurš brauca, kārtoja, meklēja arhīvus. Jo bija ļoti garš un ilgs darbs pie šīs filmas.”

Režisore Dzintra Geka arī atklāj, ka dokumentālās filmas tapšanas procesā vislielākais izaicinājums bija vēsturisko materiālu trūkums – daudzi dzīves mirkļi un nozīmīgi notikumi nav saglabājušies kadros.

Haralda Sīmaņa radošajā un personiskajā dzīvē nozīmīgu lomu ieņēma mākslinieces Zane Šmite un Ilze Grunte. Viņi bija ne tikai skatuves partneri, bet arī tuvi domubiedri. Filma arī atspoguļo viņu kopīgo ceļu – kopābūšanu mūzikā un dzīvē, koncertu pieredzi un nerimstošo atbalstu. 

“Tas satricinājums ir milzīgs, man bija tā, ka es domāju, ka nevarēšu vispār paskatīties, bet nebija tā. Bija ļoti forši,” atzīst Ilze Grunte.  

Savukārt Zane Šmite stāsta: “Man, savukārt, filma bija ļoti priecīgs un dzīvību apliecinošs atgādinājums par to, cik vitāls un daudzveidīgs ir Sīmanis. Cik viņš ir patiess. Es joprojām uzdodu sev šo jautājumu, jo 80. gadu vidū, kad mēs sākām sadarboties, Sīmanis bija tas, kurš mani uzaicināja dziedāt kopā, man ir tā mīkla un tā paliks neatbildēta par to – kāpēc es, kāpēc mani izvēlējās? Jo bija daudz labu dziedātāju apkārt. Tā ķīmija nospēlēja kaut kādu lomu. Pieciešot visas Sīmaņa īpatnības un viņš tāpat manējās, pretējā gadījumā mēs nedziedātu kopā.”

“Šeit, es domāju, filmā ir brīnišķīgi parādīta tā viņa spēja iejusties vai būt draudzīgam un atvērtam ar jebkuru svešinieku, kuru viņš satika. Tas bija tāds vienkārši fenomens. Viņš varēja būt pirmo reizi kaut kādā ciematā vai vietā, un pēc minūtēm piecām, desmit ir draugi, ar kuriem viņš varēja sadarboties, un tur notiek visa dzīve. Tas bija vienkārši neticami, tā paļaušanās,” viņa atklāj. 

“Viņš kādreiz varbūt izklausījās paskarbs uz ārpusi, bet tur bija ļoti dziļa, liela un plaša, mīloša sirds vienmēr.”

Viņš bija komponists, kurš pašmācības ceļā apguvis komponēšanas mākslu, un ērģelnieks, kura radītajās dziesmās apvienojās protests, garīgums un dvēseles atklātība.

Plašākai auditorijai dokumentālā filma “Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis” būs skatāma tās pirmizrādē, 26. augustā kinoteātrī “Splendid Palace”.