Latviešu diasporā pasaulē aktīvi darbojas desmitiem koru. Tāpēc arī par latviešu kormūzikas koncertu trūkumu ārpus Latvijas robežām noteikti nevar sūdzēties. Divi neseni piemēri – latviešu un igauņu sadraudzības koncerts Briselē un Vasarsvētku koncerts Minhenē.
Daudziem no dalībniekiem tas nozīmē daudz vairāk nekā tikai labu laika pavadīšanu latviešu sabiedrībā. Dziedāšana korī palīdz saglabāt valodu, saknes un kopienu.
Mūzikas akadēmiju Beļģijā pieskandina latviešu un igauņu balsis. Abu zemju kori apvienojušies koncertā “Jūras dziesmas”.
Daina Grase, Briseles Latviešu kora prezidente, koncerta idejas autore: “Katru reizi atgriežoties [no Latvijas] atkal darbos Briselē ir sajūta, ka jūras ir bijis par maz…”
Izdziedātas tika ne tikai ilgas pēc jūras tuvuma. Koncerts īpaši godināja divas nozīmīgas jubilejas abu tautu mūzikā.
Kārlis Rihards Ostrovskis, Briseles Latviešu kora diriģents: „Šogad aprit 150 gadi kopš Emīla Dārziņa dzimšanas, kas, protams, latviešu kormūzikā ir ļoti nozīmīgs vārds. Un mēs atzīmējam 90 gadus kopš Arvo Pērta dzimšanas, kas ir igauņu kora mūzikā un arī pasaules mūzikā ir ļoti nozīmīgs vārds.”
Likumsakarīgi, koncertā izskanēja arī abu autoru krāšņākie darbi koriem.
Mirjama Paklons, Briseles Latviešu kora dalībniece: “Mani vecāki ir latvieši, bet es nekad Latvijā neesmu dzīvojusi un es latviešu valodu nekad skolā neesmu mācījusies. Tā kā priekš manis piedalīties korī palīdz uzturēt latviešu valodu.”
Kaido Ranniks: “Esmu novērojis, ka šādi pasākumi vieno cilvēkus. Neatkarīgi no tā, vai tas ir teātris, koncerts vai cits pasākums. Kad mēs šeit atbraucām, zinājām varbūt 2 vai 3 cilvēkus. Tagad Beļģijā pazīstam simtiem igauņu.”
Tikmēr koris “Rudzi” jau divus gadus mēģina vācu luterāņu baznīcā Minhenē. Vietējā draudze bija tik sajūsmināta par mēģinājumos dzirdēto, ka šogad uzaicināja kori noorganizēt visu Vasarsvētku koncertu. Tajā piedalījās arī latviešu mācītājs.
Rolands Eimanis, Dienvidvācijas latviešu draudžu mācītājs: “Mūzika ir tāda internacionāla valoda, kas man liekas ļoti, ļoti stipri saskan ar Vasarsvētku notikumu, kas aprakstīts Bībelē… vācieši valodu nesaprotot, bet sirds valodu caur mūziku saprata. Un tā bija pa īstam laba un tāda autentiska Vasarsvētku pieredze.”
Īpaša pieredze tā bija arī dziedātājai Ūtei.
Ūte auf dem Hofela, kora “Rudzi” dziedātāja: „Mans tēvs bija latvietis. Esmu uzaugusi Vācijā un jau pusgadu dziedu latviešu korī “Rudzi”. Būt kontaktā ar latviešiem man sagādā ļoti lielu prieku. Tas ir dziedinoši manai dvēselei – atkal dziedāt šīs dziesmas.”
Interesants fakts – “Rudzu” diriģents pēc tautības ir baltkrievs.
Maksims Liakhs, kora “Rudzi” diriģents: “Latvieši Minhenē un tās apkārtnē sāka iepazīstināt mani ar latviešu kormūziku un kora kultūru. Es vienkārši iemīlējos tajā un tagad vairs nespēju atgriezties pie kā cita.”
Bavārijas Latviešu biedrības kora “Rudzi” arhīvs.
Arī šeit koru sadraudzība neizpaliek. Talkā “Rudziem” bija atbraukusi arī daļa no latviešu ģimeņu kora “Trejzemīte”, kas apvieno dziedātājus no Vācijas, Francijas un Šveices.
Ilze Paegle-Torrisi ģimeņu kora “Trejzemīte” diriģente: „Rezultātā, manuprāt, bija kolosāls koncerts, bet ne tikai koncerts. Man ļoti patika darbs. Vakardien 6 stundu tāds intensīvs, garš, skaists mēģinājums…”
Tas ir vēl viens apliecinājums, ka latviešiem mīļa ir pati dziedāšana, un koncerti – ir tikai skaists ķirsis uz skanīgās tortes.
Projektu “Strādā Latvijai – diasporas cilvēkstāstu un aktualitāšu atspoguļošana Latvijā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par ziņu sižeta saturu atbild “Latviesi.com”
 |
Projektu "Strādā Latvijai - diasporas cilvēkstāstu un aktualitāšu atspoguļošana Latvijā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta saturu atbild “Latviesi.com". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |