Islandes iedzīvotāji referendumā noraidījuši valdības priekšlikumu atsākt sarunas par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), svētdien vēsta Islandes sabiedriskais medijs RÚV.
Saskaņā ar jaunākajiem rezultātiem pret sarunu atsākšanu nobalsojuši aptuveni 52,5%, bet par – 47,5% vēlētāju. Lai gan brīdī, kad RÚV paziņoja referenduma iznākumu, vienā no sešiem vēlēšanu apgabaliem vēl bija atlicis saskaitīt nelielu skaitu balsu, to vairs nebija pietiekami, lai mainītu balsojuma rezultātu.
Balsu skaitīšana visu nakti bija ļoti saspringta. Vienā brīdī, kad bija saskaitīti aptuveni 152 000 balsu, pret sarunu atsākšanu bija nobalsojuši 50,1%, bet par – 49,9% vēlētāju. Vēlāk, saņemot rezultātus no pārējiem valsts reģioniem, “nē” pārsvars palielinājās.
Balsojumā iezīmējās arī būtiskas atšķirības starp galvaspilsētu un pārējo valsti. Abos Reikjavīkas vēlēšanu apgabalos vairākums atbalstīja sarunu atsākšanu – pilsētas ziemeļu apgabalā “jā” teica 57,5%, bet dienvidu apgabalā 54,5% vēlētāju. Ārpus galvaspilsētas lielāks atbalsts bija pretinieku nometnē.
Viens no būtiskākajiem pretinieku argumentiem bija bažas, ka dalība ES varētu ierobežot Islandes kontroli pār tās zvejas resursiem. Savukārt sarunu atsākšanas atbalstītāji uzsvēra iespējamo ekonomisko stabilitāti un lielāku drošību laikā, kad mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē.
Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira pirms referenduma bija norādījusi, ka negatīvs balsojums vismaz pārskatāmā nākotnē pieliktu punktu diskusijām par valsts iespējamo pievienošanos ES.
Jau vēstīts, ka sestdien Islandē notika referendums par to, vai atsākt iepriekš pārtrauktās sarunas par pievienošanos ES. Islande dalībai blokā pieteicās 2009. gadā pēc finanšu krīzes, taču pēc eiroskeptiskas valdības nākšanas pie varas sarunas tika apturētas.
Referendums nebija balsojums par pašu Islandes iestāšanos ES. “Jā” uzvaras gadījumā tiktu atsāktas sarunas ar Briseli, bet pēc iespējamās vienošanās noslēgšanas par faktisko dalību ES islandiešiem būtu jālemj vēl vienā referendumā.