Idille Šveices Alpos – kalnu gaiss, miers un klusums. Tādu devās baudīt inženieris Hanss Kastorps Berghofas sanatorijā. Taču īslaicīgā vizīte pārvēršas ceļojumā, kurā mīlestība un ideoloģija kļūst bīstamākas par jebkuru slimību. Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvojis iestudējums “Burvju kalns”. Tas ir stāsts par cilvēka identitātes meklējumiem, kas cieši saistīti ar laikmeta izaicinājumiem.
Izrāde “Burvju kalns” tapusi pēc vācu klasiķa Tomasa Manna romāna “Burvju kalns”, ko uzskata par vienu no 20.gs. nozīmīgākajiem darbiem Eiropā. Izrāde vēsta par jauna vīrieša, Hansa Kastorpa ceļojumu uz Šveices sanatoriju, kurā viņš sastopas ar mīlestības un ideoloģiju līkločiem, katru dienu sev uzdodot jautājumu: “Kas es esmu?”. Tas ir jautājums, kas aktuāls mums katram arī šodien.
“Un tas man liekas svarīgi šajā laikā, nedrīkst aizmirst par to, ka ir jājautā pašam sev- kas es esmu. Katru dienu, man liekas, zināmā mērā. Un tas ir tas, ko Hanss Kastorps dara šajā darbā, pakāpeniski mācās, bet šo jautājumu uzdod,” saka režisors Toms Treinis.
Hanss Kastorps ir jauns, naivs un intelektuāli ziņkārīgs vīrietis, kura ceļojums uz Šveices sanatoriju iesākās pavisam mierīgi.
“Tas kas viņam bija pašā sākumā, kā saka, ienākot sanatorijā, tā ir tāda dīkdieņa dzīve, ko mēs varbūt, piemēram, šodien uz noguruma fona es gribētu šo dīkdieņa dzīvi, bet kad nogurums pāriet, tad gribas lai ir, kur iet un par ko domāt un augšā kalnā kāpt,” skaidro Artis Jančevskis, Valmieras teātra aktieris.
Izrāde atspoguļo dažādu emociju gammu – no traģiskām ainām līdz humora piesātinātiem dialogiem. Izrādē īpaši spilgti parādās divas spēcīgas personības – sanatorijas iemītnieki, kuru dzīves uzskati krasi atšķiras. Savu ideoloģiju abi varoņi cenšas iemācīt izrādes galvenajam varonim Hansam.
“Viņiem abiem diviem ar Leo Naftu ir viens cilvēks, kas ir jānostāda uz pareizā ceļa. Un katram no mums liekas, ka tas ceļš, kuru esam izvēlējušies, tas ir tas pareizais. Kaut gan beigu beigās Kastorpam zināmā mērā ir taisnība, par to, ka starp mums būtībā nav nekādas lielas atšķirības,” saka Valmieras teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis.
Romāns un tagad arī izrāde piedāvā spēcīgu notikumu atspoguļojumu, ko piedzīvoja Eiropa pirms Pirmā pasaules kara. Izrāde ir ne tikai par iekšējiem meklējumiem un filozofiskām pārdomām, bet arī par mīlestību – gan romantisku, gan cilvēcisku.
“Man liekas, ka mēs bieži vien ikdienā aizmirstam, kaut vai arī tagad, skatoties uz pasaules fona. Šis jēdziens – cilvēku mīlestība ir pazudis un es gribu aicināt tieši kultivēt šo sajūtu – mīlēt vienam otru,” turpina Artis Jančevskis.
Izrādes apmeklētājs Jānis uzskata, ka izrāde bija laba analoģija mūsdienām: “Bet, nu tas laiks tāds bija, arī tās analoģijas ar mūsdienām. Un kādreiz biju lasījis, tagad ir ko atcerēties, tā kā, ļoti patīkami, labs aktieru kolektīvs, visas paaudzes, visi slāņi, ļoti patīkami,” viņš saka.
Izrādes tapšana ir komandas darbs, kur mūzika, scenogrāfija un gaismas strādā kopā, lai radītu vienotu un spēcīgu noskaņu. Režisors Toms Treinis atzīst, ka iestudējums ir apjomīgs darbs, un tas tapis, darbojoties ar brīnišķīgu komandu.
