Visā pasaulē Lieldienas ir koncertu laiks, kad arī profesionālie latviešu mūziķi ārzemēs steidzas no vienas uzstāšanās uz otru. Aija Īzāka, kas dzīvo ASV, Teksasā, Lieldienu virpuli uzsāka jau Pūpolsvētdienā, ko Amerikā sauc par Palmu svētdienu. Kur latgalietes vijole skanēja šajās dienās un kā viņas ģimene svinēs Lieldienas Hjūstonā, Aija pastāstīja Latvieši.com žurnālistei Ievai Puķītei.
Pūpolsvētdienā Aija muzicēja romu baznīcā, kur piedalījās īpašā dievkalpojumā.
“Nu, mīļotie, es esmu romu baznīcā, es nupat nospēlēju vijoli brīnišķīgā dievkalpojumā, tā bija Palmu svētdiena, te bija arī ēzelītis. Pašu dievkalpojumu es nevarēju nofilmēt, bet drusciņ vestibilā parādīšu, kā te izskatās. Te ir romu baznīca, ļoti skaisti,” viņa stāsta.
Aija ir uzaugusi daudzkultūru vidē Latgalē, spēj intuitīvi iegrimt dažādu tautu mūzikā un izpildīt skaņdarbus pat tad, ja notis noliktas priekšā pēdējā brīdī. Vijoli pirmoreiz rokās viņa paņēmusi septiņu gadu vecumā Kārsavas mūzikas skolā. Meitene ar absolūto dzirdi turpināja izglītību Rimska–Korsakova Sanktpēterburgas konservatorijas ģimnāzijā, vēlāk absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju un spēlējusi Latvijas Nacionālās operas orķestrī.
Deviņdesmito gadu vidū Aija devās uz Ameriku, kur bija satikusi savu vīru – inženieri Aivaru Īzāku. Viņu iepazīšanās izvērtās neparasti strauja. Vien pēc 10 dienu pazīšanās, Aija saņēma bildinājumu.
“Viņš iedeva man divas dienas domāšanai. Īstenībā gudrs cilvēks, jo ļoti grūti, ja vīrietis nometas ceļos, ar gredzenu un ar šokolādēm saka: vai tu būsi mana mīļotā. Tas ir baigais risks, ja pasaka nē. Visa mūža depresiju var iedot. Es sapratu, ka tas būs “jā”. Mēs esam precēti 31 gadu, ļoti laimīgi. Mums ir viens dēls Ēriks, kas arī spēlē ģitāru, mēs bieži spēlējam kopā, un viņš arī baznīcas korī dzied,” stāsta vijolniece.
Aija Īzāka muzicē kopā ar dēlu Ēriku. Foto: Latviesi.com
Aija, kura sociālajos tīklos sevi dēvē par latviešu un latgaliešu patrioti no Amerikas, nostaļģiju pēc dzimtenes pārvērš mūzikā, bieži veidojot arī pašas aranžējumus. Viņai ir sava mūzikas aģentūra, viņa māca vijolspēli un uzstājas dažādos sastāvos. Latvijas simtgades gadā viņas izveidotā muzikālā apvienība “Tekasas Latgalieši” ar Latvijas goda konsula Teksasā Pētera Aloiza Ragauša atbalstu izdeva albumu “Dvēseles stīgas”, kas Latvijā ieguva Boņuka balvu.
Lieldienu svētdienas rītā Aija spēlēja Hjūstonas Svētā Pētera apvienotajā Metodistu baznīcā, bet vakarā – romu baznīcā. Svētku svinēšanā neizpaliek arī latviskās tradīcijas.
“Es esmu iemācījusies vienu tehniku, kā man Latvijā draudzenes darīja. Ar prievītēm aptin olu, un tad vēl ar diegu, lai prievītes nenokrīt. Tad liek vārītā ūdenī, vēl pieliek sīpola mizas drusciņ. Un tas prievītes musturs burtiski atsoguļojas uz čaumaliņas,” viņa stāsta.
Lai arī Latgale ir tālu, ticība un dzimtas tradīcijas Aijas ikdienā saglabājas dzīvas.
“Es katru vakaru, pirms eju gulēt, man ir vecmāmiņas lūgšanu grāmata pie spilvena no 19. gadsimta. Pirms laižos miegā, vāku atveru. Tas mani sirdī vienmēr pavadīs,” viņa saka.
 |
Projektu "Sabiedriski nozīmīga satura veidošana diasporas auditorijai” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latviesi.com". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |