Grupas “Apvedceļš” leģendārās “Zemenes”

Smiltenes latviešu kantrīmūzikas grupas “Apvedceļš” dziesma “Zemenes” dzīvo savu dzīvi gan kopā ar tās radītājiem, gan atsevišķi. Stieptais “pē-ē-ē-dējo reiz” ir kļuvis par līdzdziedamu un līdzdancojumu motīvu publiskos pasākumos, korporatīvajās, kāzu un jubileju ballītēs, gan paša “Apvedceļa”, gan citu mūziķu izpildījumā un, protams, arī dīdžeju atskaņojumā. Leģenda vēsta, ka dziesmas mūzikas un arī vārdu autors Jānis Krūmiņš par “Zemeņu” autoratlīdzībās saņemto naudu uzbūvējis sev māju.

Jauna nosaukuma izdomāšanai tika piesaistīti arī Jāņa sievas Ivetas mācītie bērni vietējā skolā, kuri piedāvāja tādus variantus kā “Bronzas cāļi” un “Razbainieki”. Grupa tomēr palika pie “Apvedceļa”.

“Zemenes” radās 2002. gadā. Dziesmai tapis arī košu krāsu un saules gaismas piesātināts videoklips, kurā, protams, neiztrūkst arī zemeņu. To režisējis Igors Linga. Līdzekļi klipa izveidei tika gūti telekompānijas “LNT” un producentu kompānijas “Mūzikas video” kopprojektā “LNT Mūzikas video”, kurā skatītāji balsoja par tā brīža sev mīļākajām jaunajām dziesmām. Tāpat 2002. gadā dziesma tika nominēta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai šlāgeru kategorijā.  Jau krietni vēlāk, 2018. gadā, tā iekļuva TOP 25 “Radio SWH” rīkotajā tautas balsojumā par Latvijas simtgades labākajām dziesmām, bet vēl pērn “Zemenes” saņēma jaunizveidoto mūzikas nozares balvu “Gamma” kategorijā “Gada izmantojums koncertos”.

Pati grupa “Apvedceļš” pērn atzīmēja 25 gadu jubileju, sarīkojot koncertu VEF Kultūras pilī. Tas ir tikpat, cik gadu bija Jānim Krūmiņam, sarakstot dziesmu “Zemenes”. Starp citu, tobrīd viņam tas šķita pārāk izteikts šlāgeris, tomēr tika iekļauts grupas otrajā albumā “Tā bija, tā būs”.

Pilna intervija ar Jāni Krūmiņu no grupas “Apvedceļš”

#SIF_MAF2026

Nav noslēpums, ka bērnībā gūtas traumas rezultātā grupas solists Jānis Krūmiņš runā nedaudz stostoties, taču šis defekts brīnumainā kārtā momentāni izzūd, sākot dziedāt, un netraucē nedz “Zemeņu”, nedz citu “Apvedceļa” hitu nodošanai tālāk klausītājiem. Mūzikas aprindās daudz dzirdēts joks, ka kantrī, kā zināms, radies Smiltenē. Tam par iemeslu ir ne tikai grupa “Apvedceļš”, bet arī apvienības “Klaidonis” un “Sestā jūdze”. Grupas “Apvedceļš” dalībnieki allaž uzsvēruši, ka jebkura šķietamā līdzība ar minētajiem populārajiem kolēģiem ir absolūti nejauša.

Mūzikas izdevniecības “Gailītis-G” izdotajā grupas “Apvedceļš” pirmajā albumā “Sievietēm jaukām” dzirdams arī saksofona skanējums. Tā autors ir “Rimi” Rīgas maratona un arī mūzikas festivāla “Pink Noise Riga” dibinātājs Aigars Nords, kurš pirms otrā albuma ierakstīšanas esot izmests no grupas par mēģinājumu neapmeklēšanu.

Kopumā grupas dalībnieku sarakstu kuplinājuši 12 mūziķi. Šobrīd “Apvedceļā” joprojām muzicē tās dibinātāji – vokālists un ģitārists Jānis Krūmiņš un basists Armands Leimanis, kā arī soloģitārists Edžus Podnieks, taustiņinstrumentālists Raimonds Baltiņš un sitaminstrumentālists Artis Avotiņš.

Savukārt raidījuma 2. daļā mūziķis Atis Zviedris iztaujās Edvardu Strazdiņu par dziesmas “Mans vecais Audi” tapšanu, kurai vietnē “YouTube” sakrājies jau miljons skatījumu.

Edvards Strazdiņš dziesmas bieži vien ne tikai izpilda, bet arī pats aranžē, turklāt viņš ir multiinstrumentālists. Viņa pamatierocis ir ģitāra, taču bērnībā iegūtās klavierspēles prasmes un pēdējā laikā apgūtā bungu spēle ļauj viņam pilnībā kontrolēt savu skanējumu.

Pilna intervija ar Edvardu Strazdiņu:

#SIF_MAF2026

Dziesma “Mans vecais Audi” ir nedaudz autobiogrāfisks un sentimentāls stāsts par dziedātāja pirmo automašīnu. Tomēr šī nav dziesma tikai Audi markas automobiļu cienītājiem, jo mums daudziem ir bijuši savi pirmie auto, kas bieži atsauc nostalģiskas atmiņas par laiku, kad bijām jaunāki, trakāki un arī naivāki. Videoklipā, kuru iemūžināt palīdzējis video operators Kaspars Kambars, ir izmantots 1982. gada Audi 80. Filmēt vecu auto izrādījās diezgan sarežģīti, jo jau pašā filmēšanas sākumā tas salūza. Klips filmēts Talsu novadā, un tajā iemūžināti skaistākie Talsu un Valdemārpils skati.