Asaras mēdz būt dažādas. Skumju, prieka, sāpju, aizkustinājuma. Grupa “Muzikanti no Cēsīm” sev piemērotāko variantu atrada dzejā – 20. gadsimta sākuma dzejnieka Friča Bārdas apdzejoto mīlas ilgu asaru, kas, loģiski, ir degoša.
Ar savā mūzikā ietērpto “Degošo asaru” grupa sevi spoži pieteica pašā pirmajā Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā 1996. gadā, ko tad vēl dēvēja par Latvijas Mūzikas ierakstu kompāniju gada balvu. Tātad, precīzi pirms 30 gadiem!
Lakoniski nodēvētā apvienība bija spoža jaunā zvaigzne ne tikai muzikāli. Pie prasmīgām Raunas šuvējām tika radīti arī uzmanību piesaistoši tērpi, kas signalizēja par skatuviski spožu hipijismu, nepiemirstot tam raksturīgās kļošenes. Andra Šīranta melodiski romantiskā izpausme par uz krūtīm reiz dusējušo sapni meitenes izskatā savaldzināja daudzus klausītājus, un bija skaidrs, ka viņa un draugu muzikālais stāsts var veiksmīgi turpināties.
Kopā ar vokālistu un ģitāristu Andri “Muzikantu no Cēsīm” avantūrā iesaistījās arī vokālists un basists Edijs Dukurs, vokālists un taustiņinstrumentālists Jānis Vībants un bundzinieks Edgars Saksons. Sastāvs turpmāko gadu laikā mainījās, īpaši veikli nomainoties bundziniekiem, taču pirmais komplektējums bija tieši šāds, un visi iesaistītie tik tiešām bija Cēsu puses muzikanti.
Grupa kļuva pieprasīta dažādās ballītēs, turpināja arī sacerēt savas dziesmas, un 1998. gadā nāca klajā izdevniecības “Kadiķis” izdota audiokasete “Muzikanti no Cēsīm”. Darbs studijā turpinājās, tika tapināts arī otrais albums, taču tam vairs nebija lemts ieraudzīt dienasgaismu, jo šī gadsimta sākumā mūziķi devās katrs savā radošajā ceļā.
Pilna intervija ar “Muzikanti no Cēsīm”:
#SIF_MAF2026
2024. gadā gan notika brīnums – pēc gandrīz 25 gadu pauzes grupa atgriezās uz skatuves, kopā ar Andri, Ediju un Jāni muzicējot jau pirmajā grupas pastāvēšanas posmā pārbaudītajam bundziniekam Mārim Sproģim. Tapa jauna versija Andra Šīranta dziesmai ar Jāņa Štālberga vārdiem “Jel paskaties!”, kas kopā ar Edija dēlu Miku Dukuru tika izpildīta nu jau par “Zelta mikrofonu” nodēvētās Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā. Vēl pērn grupa laida klajā pavisam jaunu dziesmu – Edija Dukura sacerēto “Vakarā”, ar ko piedalījās arī LTV raidījuma “Latvijas Sirdsdziesma” aptaujā.
No grupas dalībniekiem visizteiktāk ilggadēju aktīvo darbību gan kā mūziķis, gan kā aranžētājs un producents turpinājis Andris Šīrants. Panākumus guvusi arī viņa muzikālā apvienība “Vēja runa” kopā ar “Muzikantu no Cēsīm” dalībnieku Jāni Vībantu un sievu Agnesi. Arī Edijs Dukurs turpinājis aktīvi muzicēt, pamanījies kļūt arī par gleznotāju, un kopā ar sievu Lolitu producē dažādus pasākumus ģimenes apsaimniekotajā Cēsu kultūras rančo “Dukuri”.
Vai kādreiz tomēr sagaidīsim arī “Muzikantu no Cēsīm” otro albumu, rādīs mūžīgais degošo asaru likteņlēmējs laiks.
Intervija ar “Muzikanti no Cēsīm”
Raidījuma turpinājumā satiksim Nansiju Garkalni – dziedātāju un spilgtu personību, kura vispirms kļuva populāra ar savu darbību sociālajā medijā “Instagram”, bet vēlāk savus sekotājus pārsteidza, gūstot panākumus arī kā soliste. “Instagram” Nansijai Garkalnei ir 12 tūkstoši sekotāju, viņa ir arī vairāku TV raidījumu vadītāja, un, kā reiz Valters Krauze viņu pieteica savā šovā “Divi Krauzes”, – modes dāma, jo vienmēr izceļas ar savu ģērbšanās stilu.
2024. gadā Nansija uzvarēja TV šovā “Balss msakā”. Viņa bijusi arī viena no XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tiešraižu vadītājām.
Pilna intervija ar Nansiju Garkalni:
#SIF_MAF2026
Dziesmu “#010126 CODA” Nansija sākusi rakstīt pirms pieciem gadiem, laikā, ko pati nosaukusi par savas dzīves zemāko punktu. Dziesmas nosaukums nav nejauša ciparu virkne, bet gan īpašs kods. Nansija uzstājas ar skatuves vārdu Tikasha Sakama, un “#010126 CODA” tika izraudzīta kā viena no 24 dziesmām, kas cīnījās par ceļazīmi uz starptautisko “Eirovīzijas” dziesmu konkursu, tā iekļuva finālā un ierindojās 6. vietā.
Dziesmai kopā ar režisori Tīnu Zariņu tapis arī videoklips, kas šogad bija nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā “Zelta mikrofons”.
Nansija Garkalne intervijā ar Ati Zviedri
 |
Raidījumu “Dziesm'avots” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Dziesm'avots” saturu atbild SIA “ReMedia”. |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |