Nora Ikstena bija viena no spilgtākajām un starptautiski atzītākajām latviešu rakstniecēm. Viņa rakstīja romānus, īsprozu, biogrāfijas un esejas. Viens no populārākajiem darbiem ir romāns “Mātes Piens”, kas ir visvairāk tulkotais latviešu literatūras darbs. Līdztekus literārajai darbībai rakstniece aktīvi iesaistījās arī sabiedriskajā dzīvē, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras un literatūras procesos. Taču diemžēl līdz ar jaunā gada sākumu, 4. janvārī Ikstenas dzīve apdzisa, un autore aizgāja mūžībā. Lai pieminētu un godinātu Noru Ikstenu, Ikšķilē aizvadīts piemiņas vakars.
Nora Ikstena – izcila rakstniece, skolotāja, mamma, draudzene un iedvesmotāja. Šīs ir tikai dažas no lomām, ko varēja iepazīt piemiņas vakarā Ikšķiles Tautas namā. Lai gan autore dzimusi Rīgā, lielāko savas dzīves daļu viņa pavadīja Ikšķilē, kļūstot par īstu savas pilsētas patrioti. Tieši tādēļ arī šodien vietējie iedzīvotāji rakstnieci atceras ar īpašu sirsnību un lepnumu.
Dace Rempe, Ikšķiles pilsētas bibliotēkas vadītāja, stāsta: “Viņa bija ļoti novatoriska. Viņas rakstības stils ļoti atšķīrās no ierastā. Viņai bija svarīgi viņas valodas ritums, ir jau salaveni Noras jaunvārdi, ko viņa nekautrējās radīt.”
Dace Rempe, Ikšķiles pilsētas bibliotēkas vadītāja: “Nora pati reiz teikusi, ka, braucot ar šo grāmatu pa pasauli, viņa esot jutusies kā Latvija. Un viņa bija ļoti atbildīga pret šo pienākumu.”
Rakstniece aktīvi iesaistījās arī vietējā sabiedriskajā dzīvē. Regulāri apmeklēja Ikšķiles vidusskolu un ar prieku piedalījās bērnu sarīkotajos literatūras pasākumos. Skolotāja Zane Bēķe pat bija jau ieviesusi tradīciju viņu vienmēr no sevis un skolēniem apsveikt dzimšanas dienā.
ReTV foto
Zane Bēķe, Ikšķiles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, atklāj: “Viņa vienmēr līdz šim bija regulāri atbildējusi, viņa tā uzrunāja, mīļā, Zane utt., un šī bija tā reize, kad viņa neatbildēja, nu, tā pēdējā, un, tad man likās, tas nav raksturīgi viņai. Tad pēc tam jau tālāko mēs zinām.”
Sāpīgu mirkli piedzīvojusi arī Noras kaimiņiene Liene Marculāne, kas jau kopš 14 gadiem dzīvo autorei kaimiņos. Nora nomira tieši viņas dzimšanas dienā. Un tagad pa logu paskatīties uz kaimiņienes māju esot daudz grūtāk. Viņa atminas, kā tajā Nora rīkojusi tikšanās reizes jaunajiem literātiem, kas vēlējās iemācīties rakstīt.
Liene Marculāne, rakstnieces Noras Ikstenas kaimiņiene, stāsta: “Tās tikšanās reizes bija tādas, ka mēs teicām, tas, kas notiek Noras mājās, tas tur arī paliek. Mēs kopā smējāmies. Man šķiet, ka Nora bija tas cilvēks ar visdzidrākajiem smiekliem pasaulē kā zvaniņiem”
Viens no nozīmīgākajiem autores darbiem ir Dzintara Soduma balva, kas tika rīkota 9 gadu garumā. Tur satikās literāti un amatpersonas, kas lepojās ar šādu balvu. Un arī caur šo iniciatīvu varēja just Noras cilvēcību.
Dace Jansone, vēsturiskā Ikšķiles novada Kultūras pārvaldes vadītāja, skaidro: “Pēc pasākuma mēs visi pulcējāmies pie viņas mājās, baudījām Dzintara Soduma gardāko ēdienu – renģītes, viņas marinējumus, tomātus, gurķus, viņa bija fantastiska sieviete.”
Nora Anna Geidmane, rakstnieces Noras Ikstenas krustmeita: “Ja ir kas, ko es gribētu vēstīt no šīs sāpīgās, bet ļoti cilvēcīgās pieredzes, tad tas ir – mīliet viens otru.”
Nora pati reiz teikusi, ka par savas dzīves galveno uzdevumu uzskata sniegt citiem mīlestību un gaismu. Viņa prata mīlēt – kaislīgi, atdevīgi un bez nosacījumiem: savu zemi, cilvēkus, literatūru, dabu un Ikšķili, kur pavadīta liela daļa dzīves.