Vai par slavenu cirka mākslinieku var kļūt kāds, kurš ir vien piecus centimetrus garš? Atbilde uz šo jautājumu meklējama Valmieras teātra jaunākajā iestudējumā visai ģimenei “Mazais cilvēks”, kuru pēc Ērika Kestnera romāna motīviem iestudējis režisors Toms Treinis.
Jaunā izrāde vēsta par Maksīti Pihelšteinieti – nieka piecus centimetrus garu cilvēku, kurš, neraugoties uz savu augumu, kļūst par īstu cirka mākslinieku un pat visgrūtākajos brīžos nezaudē drosmi.
ReTV foto
Interesanti, ka arī pats iestudējuma tapšanas stāsts ir visai neparasts. Režisors Toms Treinis atklāj, ka ideja par šo iestudējumu viņam radusies nejauši – kādā nelielā krāmu tirdziņā. Tur viņš ievērojis grāmatiņu “Mazais cilvēks”, kuru pārdevis kāds zēns. Režisors grāmatu iegādājies par 50 centiem, izlasījis un sapratis – lai gan materiāls teātra skatuvei ir sarežģīts, tas ir jāiestudē.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem radošajai komandai bija tieši vizuālais risinājums – kā uz lielās skatuves ticami parādīt pasauli no tik maza cilvēka perspektīvas. Lai to panāktu, scenogrāfs Kristaps Kramiņš radījis divas paralēlas pasaules. Mākslinieks skaidro, ka bijis nepieciešams izveidot vidi, kurā vienlaicīgi darbojas abi izmēri, jo skatītājiem jāseko līdzi galvenajam varonim Maksītim, kamēr pārējie tēli ir milzīgi. Scenogrāfs atzīst, ka tas prasījis ilgus meklējumus, zīmēšanu un precīzus aprēķinus.
Galvenā varoņa Maksīša loma uzticēta aktierim Kārlim Dzintaram Zahovskim. Viņam jāiejūtas 12 gadus veca zēna tēlā, kurš visu savu enerģiju velta tam, lai kļūtu par to, ko visvairāk vēlas. Aktieris neslēpj, ka loma prasījusi ne tikai aktiermeistarību un bagātu iztēli, bet arī nopietnu fizisko sagatavotību.
ReTV foto
“Iemācīties uzrāpties pa virvi un ieviņķelēties tajā tā, ka varu apgriezties kājām gaisā, bija pietiekami sarežģīta un tehniska lieta,” stāsta K. D. Zahovskis. Tāpat vērā ņemams uzdevums bijis fantāzijā iztēloties, kāda ir dzīve piecu centimetru garumā.
Izrādes veidotāji uzsver, ka bērni ir visgodīgākā, bet reizē arī krietni sarežģīta publika. Noturēt viņu uzmanību ir izaicinājums, īpaši, ja kāds no mazajiem skatītājiem teātrī ir pirmo reizi. Tomēr stāsta galvenā jēga ir iedvesmojoša ikvienam.
“Jebkuram cilvēkam, lai kādi mēs būtu, pasaulē ir sava vieta un mēs varam atrast piepildījumu. Neviens šeit nav sliktāks vai labāks – mēs katrs, ja ticam saviem sapņiem un strādājam, varam tos piepildīt,” rezumē režisors Toms Treinis.