Pirms četriem gadiem Latvijā sāka atzīmēt Lībiešu mantojuma dienu, kas tiek svinēta pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem — šogad tas bija 22. marts. Kā vienojošs vēsturiskajos lībiešu novados tiek organizēts putnu modināšanas rituāls, iezīmējot jauno darba gadu.
“Mēs modinām putnus, lai mūsu visu senču dvēseles, kas ir putniņi, nāk pie mums un palīdz mums būt gudriem”, skaidro Ģirts Gailītis, Līvu (lībiešu) savienības vadītājs.
Putnu modināšana ir sena lībiešu tradīcija, kas simbolizē gada sākumu un visa dzīvā atmošanos pavasarī. Tā saistīta ar mītisko priekšstatu, ka pasaule izcēlusies no ūdensputna olas, un lībiešu ticējumā gājputni ziemu pārlaiž ūdenī vai krastā, bet pavasarī tie jāmodina.
Foto: Vidzemes televīzija
Ģirts Gailītis, Līvu (lībiešu) savienības vadītājs: “Či-čor, či-čor, ir jāsauc putni mājās, lai mums ir laba vasara, ir jāaiziet ar kādu sarkanu, zilu dzijas diedziņu pie kāda koka, jāaizsien raganām rīklītes, lai ar savām muļķībām netraucē mums gudras lietas darīt. Ir jādomā labas lietas, ir jāsaprot, ko mums nevajag, un ar gaišu skatu mierīgi jāiet tālāk.”
Latvijā jau ceturto gadu tiek atzīmēta Lībiešu mantojuma diena – pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem. Šogad tā tika svinēta 22. martā. Kā skaidro Ģirts Gailītis, Lībiešu mantojuma dienā tiek aicināti visi – gan iestādes, gan cilvēki paši – kārt lībiešu karogu, atcerēties, ka lībieši ir otra Latvijas pamattauta, līdztekus latviešiem.
Ikšķile un Tīnūži arī reiz bija lībiešu apdzīvoti novadi. Tāpēc putnu modināšana svētdien aizvadīta arī Ikšķilē, piedaloties tostarp Tīnūžu vokālajam ansamblim “Tī mažors”. Ansambļa vadītāja Anna Rudzīte uzsver – bērniem ir svarīgi apzināties vietu, kurā dzīvo.
Anna Rudzīte, bērnu ansambļa “Tī mažors” vadītāja: “Tīnūži ir sena lībiešu apmetne, un loģiski, ka mēs dziedāsim un mēģināsim arī kādu vārdu pateikt lībiešu valodā tieši šī iemesla dēļ, ka mēs esam no šīs senās, kultūras ziņā ļoti bagātās vietas.”
Foto: Vidzemes televīzija
Turklāt, uz pasākumu līdzi atvests arī ansmambļa lepnums – iegūtā Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons”par savu pirmo studijas albumu “Man ir ģimene”, ar Sintijas Šmites radītajām dziesmām un Ogres novada Gada balva kultūrā.
Paula, bērnu ansambļa “Tī mažors” dalībniece: “Tas ir diezgan liels sasniegums tādam “Tī mažoram” no Tīnūžiem, kurus neviens nezināja, bet tagad zina, jo mēs esam televīzijā, mēs dabūjām Zelta mikrofonu.”
Savukārt, atskatoties līdzšinējos četros gados un raugoties nākotnē, Lībiešu savienības priekšsēdētājs Ģirts Gailītis uzsvēr, ka svarīgi turpināt izgītot sabiedrību, kā arī sadarboties ar valsts un pašvaldības institūcijām, lai stiprinātu izpratni par lībiešu nozīmību un mantojumu.
Ģirts Gailītis, Līvu (lībiešu) savienības vadītājs: “Tā dziļāk skatoties, jā, ir lielāka izpratne gan arī no pašvaldībām, ar kurām bija diezgan grūti sakārtot, ka pie oficiālajām valsts iestādēm un pašvaldību iestādēm, piemēram, plīvotu lībiešu karogs. Ukraiņu karogu mums ir vieglāk izkārt nekā lībiešu, ja nu kas. Un tam tā varbūt nevajadzētu būt. Šī ir viena no tām dienām, kurai pateicoties varbūt arī cilvēks, kuram tas lībietis tepatās blakām ir, bet viņš viņu tā kā neievēro, atceras varbūt, ka viņš te ir, un viņš ir ar savu krāsu, vizuālo kodu un dzīves ziņu, kas nav tik ļoti atšķirīga no latviešiem, jo visi mēs tā kopā ēdam, dzeram, dejojam un dziedam.”