“Jaunība 80+1”

Raitu deju soli “Jaunībai”

“Otrais pasaules karš ir beidzies. Tukšums jāaizpilda ne vien pilsētas ainavā, bet arī sabiedriskajā un kultūras dzīvē. 1944. gada ziemā par to daudz domā arī Fanija Radziņa, kas 1945. gadā lika pamatus jaunam deju kolektīvam.” Ar šādiem vārdiem šovakar aizsāksies vecākā Jelgavas deju kolektīva, Tautas deju ansambļa (TDA) “Jaunība” astoņdesmitās jubilejas koncerts, kurā dejos četras paaudzes.

Viļa Ozola laiks TDA “Jaunība”

Šis kolektīvs deju vēstures lappusēs ierakstīts ar vēl vienu svarīgu notikumu. Tas ir par Zemgales deju ķēniņa sauktā horeogrāfa Viļa Ozola pirmais lielais kolektīvs, kuru 1952. gadā viņš pārņem no Fanijas Radziņas un vada līdz 1970. gadam. Viļa Ozola laikā kolektīvs iegūst arī TDA nosaukumu.

Jubilejas koncertā “Jaunības” garā vēsture tiek skatīta caur tautas tērpu. Viļa Ozola laiks ir deju kurpes, stāsta TDA “Jaunība” mākslinieciskā vadītāja Elīna Gavrilova.

“Viļa Ozola laika deju kurpes ir izcilas. Ritmiskas, skaistas, ērtas. Stalti puiši un dejiskas meitenes. Grūti vārdiem aprakstīt. Mums koncertā dejo arī viens pāris, kurš pie Viļa Ozola ir dejojis. Viņi dejo Viļa Ozola deju “Svinīgais solis”, un uz viņiem šī deja ir arī mācīta,” viņa stāsta.

Daina un Mārtiņš Kareļi – tautas deju ansambļa “Jaunība” vienaudži

Arī līdz laulībai abi aizdejojuši “Jaunībā” un raito dejas soli turpina ne vien “Jaunības” jubilejas koncertā, bet arī ikdienā – Jelgavas novada senioru deju kolektīvā Jēkabniekos. Daina atceras, kā 1961. gadā piedalījusies konkursā, lai varētu dejot šajā kolektīvā.

Daina Karele “Jaunībā” dejojusi ar vairākiem pārtraukumiem, bet visu šajā kolektīvā nodejoto laiku viņa atceras ar lielu prieku: “Bija ļoti jauki. Viņš bija stingrs, lojāls. Bija interesanti izbraukumi ar viņu. Viņš bija ļoti kārtīgs, īpaši attiecībā uz tērpiem. Uztaisīja kasti katrai meitenei, kur rotas salikt. Toreiz rotas bija ap rokām, vainadziņi, sleņģenes. Mums bija arī tērpu pārzine, kura brauca līdzi uz koncertiem, vārīja kafiju. Tā visa bija Ozola iniciatīva.”

Vēlāk kolektīvu pārņēma Modris Vanags, Ludmila Muskare un Arvils Noviks. TDA “Jaunība” bija arī viens no tiem kolektīviem, kas nepārdzīvoja kovida laika tukšumu.

“Jaunība 80+1”

2024. gadā “Jaunība” piedzīvoja savu atdzimšanu. To uzņēmās Elīna Gavrilova.

“Šī mums ir otrā sezona. Pagājušo sezonu mēs sākām jaudīgi, ar divpadsmit pāriem, jo ejam uz A grupu,” saka Elīna Gavrilova, paužot cerību, ka klāt nāks vēl jauni dejotāji.

Pašreiz jaunākajam dejotājam ir vien astoņpadsmit gadu. Mirkli pirms jubilejas koncerta ģenerālmēģinājuma tiekos ar Lindu un Dāvi. Linda Garbile stāsta, ka pirms tam dejojusi Dobeles novada Penkules pagasta deju kolektīvā, bet iepatikusies jaunā vadītāja, tādēļ pārnākusi uz “Jaunību”.

“Pirmajā mēģinājumā sajūtas bija superīgas. Kad es atnācu, nemaz nezināju, ka būs tāds jubilejas koncerts. Kad Elīna Gavrilova izstāstīja, mēs ar Emīlu sapratām, ka mēs esam atnākuši uz īsto kolektīvu,” atklāj Linda Garbile.

Viens no pirmajiem dejotājiem, kurš pievienojās atjaunotajai “Jaunībai”, bija Dāvis Sīka. Viņa dejotprieks skolas laikā allaž esot mijies ar futbolu, bet uzvarējis dejotprieks.

Dāvis Sīka: “Dejošana piesaista ar to, ka tas ir kaut kas aktīvs. Jo vairāk tu dejo, jo paliec labāks. Pienāk klāt visas foršās lietas – sarežģītība, tehnika. Tas viss tev liek aizvien vairāk progresēt. Rodas gandarījuma sajūta, ka tu paliec aizvien labāks, iemācies turēt savu ķermeni, nostiept pirkstgalus un par to nedomāt visu laiku.”

“Jaunība 80+1” ir arī TDA jubilejas koncerta nosaukums. Koncerta producents Rūdolfs Cīrulis stāsta, ka tas neesot izvēlēts nejauši: “Šajā dienā satiekas dejotāji no Viļa Ozola un citiem iepriekšējo vadītāju laikiem, kā arī jaunās “Jaunības” sastāvs. Galvenā doma – ņemot pūrā esošās pagātnes vērtības, tagad aug jaunie dejotāji.”