Jelgavā godināti vienīgie ārpus Rīgas notikušie Dziesmu svētki

Par spīti svešām varām un nelabvēlīgiem laika apstākļiem pirms 130 gadiem Jelgavā notika IV Vispārējie Dziesmu un Mūzikas svētki. Tā laika prese ar izbrīnu secinājusi, ka tūkstošiem latviešu pazīst notis un arī dzied. Godinot vienīgos ārpus Rīgas notikušos Dziesmu svētkus, Jelgavā izskanējis dižkoncerts “Vēl viena dziesma būs”. 

Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku tradīcija 1873. gadā aizsākās Rīgā, tomēr jelgavnieki neesot gribējuši visus laurus atdot galvaspilsētai. Toreizējam Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājam Jānim Čakstem izdevās panākt, ka IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, kuros pulcējušies ap 2300 dziedātāju, notika Jelgavā.

Attēlā redzama pilna koncertzāle “Mītava” Jelgavā, kur uz skatuves stāv simtiem dziedātāju tautastērpos, atzīmējot vēsturiskā IV Vispārējo Dziesmu svētku jubileju.

Režisore un svētku scenārija autore Lolita Muižniece: “Man ļoti daudz, kas atklājās, kas notika pirmoreiz. Gan tautastērpi tika vilkti pirmoreiz, gan bija obligātās dziesmas. Un tā virkne notikumu. Es kā režisore izvirzīju sev uzdevumu – godāt šos svētkus.”

Attēlā redzama pilna koncertzāle “Mītava” Jelgavā, kur uz skatuves stāv simtiem dziedātāju tautastērpos, atzīmējot vēsturiskā IV Vispārējo Dziesmu svētku jubileju.

Vienīgajiem ārpus Rīgas notikušajiem Dziesmu svētkiem šogad aprit 130. gadskārta. Ceļot godā seno notikumu, Jelgavā, šoreiz koncertzālē “Mītava”, pulcējās vairāk nekā 1400 koristu no visas Latvijas. Uzrunātie dziedātāji teic, ka, pieliekot iztēli, varot iedomāties senos svētkus, jo motivācija koristiem vienmēr ir viena – dziedāt. Alūksnes kultūras centra skolotāju kora “Atzele” dalībniece Ilze Strupiņa: “Principā, daudzas lietas jau saskan ar šo laiku. Iedomāties varu, un tas jau arī ir tas, kas spārno un dod iedvesmu.”

Savukārt, Jūrmalas kultūras centra jauktā kora “Vaivari” dalībniece Dita Jansone saka, ka to tomēr grūti ir iztēloties – mācīts ir daudz, dzirdēts ir daudz. Šodien ir milzīga svētku sajūta un ir patīkami. 

IV dziesmu svētkos Jelgavā 1897.gadā pirmoreiz izskanēja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”. Toreiz tā bija tautas lūgšana, bet šoreiz himna, kas vienaldzīgus neatstāja arī skatītājus. Koncerta “Vēl viena dziesma būs” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols stāsta, ka galvenā progammas iezīme ir savienot tradīciju ar mūsdienām un nedaudz arī ar nākotni. Tradicionālās vērtības, kas šeit skanējušas pirms 130 gadiem bija “Beverīnas Dziedonis”, pūtēju orķestra skaņdarbi. Tai pat laikā arī Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”. Vēlāk tapušās “Gaismas pils” un “Lauztās priedes”.. 

Savukārt, Jāzepa Vītola “Gaismas pils” ieņem nozīmīgu vietu mūsdienu Latvijas vēsturē. Virsdiriģents Romāns Vanags: “Es aicināju šorīt mēģinājumā korus atcerēties tos dziesmu svētkus, kuros nebija iekļauta “Gaismas pils”. Tie bija pirms četrdesmit gadiem. Arī viena zināma jubileja, kas mūs ievada, man šķiet, uz to Atmodas ceļu pa kuru mēs sākām iet.”

Īpaši koncerti, atzīmējot IV Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkus, Jelgavā notiek ik pēc pieciem gadiem.