Aspazija jeb īstajā vārdā Johanna Emilija Lizete Rozenberga dzimusi Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, bet savus bērnības gadus pavadījusi Jelgavā, kur tapušas arī pirmās dzejas rindas. Aspazijas dzimšanas diena ir 1865. gada 16. marts. Atzīmējot izcilās dzejnieces 160. gadskārtu, Jelgavā ar dažādām aktivitātēm norisinājās dzejniecei veltīta atceres diena.
Svētdienas pēcpusdienā Jelgavas bibliotēkā valdīja īpaša gaisotne, kur klātesošie izzināja senos Jelgavas stāstus, Aspazijas dzīvi un literāro mantojumu.
Kopš deviņu gadu vecuma Jelgava bijusi dzejnieces dzīves vieta. Šeit viņa uzaugusi un uzsākusi savu daiļradi, stāsta Jelgavas Pilsētas bibliotēkas novadpētniecības speciāliste Andra Poota: “Viņa šeit ir mācījusies divās skolās un dzīvojusi pansijā. Pēc tam, kad Aspazijas ģimene nonāca grūtībās, visa ģimene pārcēlās uz Jelgavu. Arī viņas pirmā dzejoļu grāmata iznāca Jelgavā.”
Līdz ar plašo pasākumu norisi Jelgavas bibliotēkā tika prezentēta arī pētnieces Brigitas Ducmanes grāmata “Zelta Elza. Zudušās Jelgavas meita”, kurā apkopots Aspazijas dzīves gājums. Tostarp arī unikālas vēsturiskās fotogrāfijas, kas ataino Jelgavas pilsētu kara gados un Aspazijas personiskos dzīves notikumus. Grāmatas Autore Brigita Ducmane 2023. gadā devās aizsaulē, bet viņas pētniecības darbu turpināja ģimene un draugi.
Brigitas Ducmanes dēls un izdevuma “Zelta Elza. Zudušās Jelgavas meita” mākslinieciskais vadītājs Reinis Ducmanis: “Es ticu, ka Brigitai, manai mammai būtu prieks pastāstīt par Aspaziju arī Jelgavā. Tā bija tēma, kas viņai vienmēr bija ļoti aktuāla, tuva. Viņa ir ar ļoti daudziem, labiem atklājumiem nākusi gan par Aspazijas mātes foto apstiprinājumu, ka tas tiešām ir mātes foto, gan arī ar citiem faktiem, kas līdz šim nav bijuši zināmi, bet tagad grāmatā ir apkopoti.”
Johanna Emilija Lizete Rozenberga jeb Aspazija savā dzīvē un mākslā ļoti bieži ir uzdrīkstējusies rakstīt un rīkoties tā, kā uzskatījusi par pareizu. Ar lielu degsmi aizstāvējusi sieviešu tiesības, kam pateicoties kļuva par vienu no 64 pasaules ievērojamām sievietēm. Apmeklētāji uzsver, būtiski ir dzejnieces daiļradi lasīt ikdienā, jo viņas darbi ir aktuāli arī šodien.
Mājīgā atmosfērā, sildot rokas pie pasaku ugunskura un baudot smaržīgu tēju, jelgavnieki pulcējās arī Pasta salā pie Aspazijas soliņa. Te skanēja Aspazijas dzejas rindas un pasaku stāsti.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |