Ķeguma Tautas namam 75 – atklāj izstādi par tā vēsturi

Šogad Ogres novadā Ķeguma Tautas nams svin 75 gadu jubileju. Par godu šim notikumam izveidota izstāde, kas atklāj tā attīstību gadu gaitā. Izrādās, ka kādreiz šī vieta bijusi cieši saistīta ar nozīmīgiem dzīves notikumiem – tajā kristīti bērni un pat notikusi atvadīšanās no tuviniekiem, savukārt, šodien tas ir rosīgs kultūras centrs ar bagātu kolektīvu dzīvi. 

Anita Alksne, viena no izstādes autorēm: “Šī bilde varbūt nebūs pati pirmā, kas tika uzcelta, bet gandrīz. Šeit var pat redzēt tās mardziņas, kas mūsu kultūras namam ļoti svarīgas ir bijušas. Bet viņas ar laiku, protams, neizturēja. Augšā gan vēl ir palikušas. Un šim kultūras namam galvenā sastāvdaļa ir kollonas.”

Šī ir viena no pirmajām fotogrāfijām, kas uzņemta drīz pēc Ķeguma Tautas nama uzcelšanas. Jāpiebilst gan, ka tolaik to vēl sauca par kultūras namu. Ēka tapa 1951. gadā pēc Ķeguma hidroelektrostacijas vadības iniciatīvas, un sākotnēji to arī pārvaldīja tā darbinieki. Šis gan nebija pats pirmais kultūras nams, vēl vecāka ēka atradās nedaudz tālāk.

Anita Alksne: “Mums taču strādnieku ciemats bija, 1936. gadā sāka HES celt. Līdz ar to mums ļoti daudz cilvēku bija un vajadzēja, lai viņi dziedātu, dejotu, uz ballītēm staigātu.”

Vēlāk kultūras nams piedzīvoja īpašu uzplaukumu. Tajā darbojās pat kinozāle.

Anita Alksne: “Šeit ir trīs krēsli, kas ir palikuši. Un šeit mēs rādām filmu, jo mums ir, kas ir strādājuši visvecākie, mēs esam nointervējuši. Mēs esam ielikuši viņu stāstu par to, kā šeit ir bijis, kad viņi ir strādājuši, ko viņi ir piedzīvojuši. Šeit ir arī afišas mums palikušas vēl no 1982. gada. Katru dienu Ķeguma kultūras centrs bija ļoti ar filmām bagāts. Katru dienu bija filmas. Te pat var redzēt, ka trīs filmas dienā bija.”

Līdztekus kino vakariem kultūras namā svinēja arī dažādus svētkus, tostarp bērnības svētkus, kas, kā norāda izstādes autore, līdzinājās kristībām: “Aktieri, mākslinieki bija, izkrāšņota zāle bija. Un bija šūpoles, vienmēr karājās. Tad nāca kūmas, krustvecāki, un šūpoja to bērniņu.”

Tāpat notika arī pilngadības svētki, laulību reģistrācija un pat izvadīšanas. Kultūras centrs pildīja ļoti daudzveidīgas funkcijas.

“Vispār kultūras nams bija ļoti daudzas lietas. Veikals, kino, grāmatu tirdziņš, bija grāmatu vietiņa, bibliotēka, baznīca, gleznošana. Mums tagad vēl joprojām mākslas skola ir, pensionāru biedrība, kas tik mums vēl nav bijis,” saka Anita Alksne.

Šodien kultūras centrs ir rosīga vieta, kur norisinās dažādi pasākumi un ikdienā pulcējas plaša kolektīvu saime. Te skan dziesmas un notiek dejas. Kā uzsver izstādes autore, tā ir neatsverama vērtība pilsētai.

Anita Alksne: “Mūsu ciemats ir, kā rakstīts, strādnieku ciemats, un Ķegumā ir ļoti maz darba vietu. Visi izbrauc. Principā visi izbrauc kaut kur tur strādāt. Ja nebūtu šī kultūras nama, kurš sasauc šo tautu, tad mēs, kas Ķegumā dzīvo, neredzētu viens otru vispār, jo Ķegums ir plašs, un lai saturētu, tad tas ir tas viens kultūras nams.”

Izstādes veidotājas iecerējušas nākotnē vēl plašāk atklāt Tautas nama attīstību, veidojot grāmatu, kas varētu būt 80. gadu jubilejai.

Taču vēl šogad par godu Tautas nama jubilejai maijā tiks iestudēts uzvedums “Tobago”, kurā piedalīsies gan vietējie, gan tuvāko pilsētu iedzīvotāji.