Nevalstiskās organizācijas dziesmu un deju svētku saturā aicina vismaz 10% līdz 12% apmērā no kopsatura iekļaut latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma un latgaliešu autoru darbus.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija otrdien skatīja biedrības “Latgolys Saeima”, Latgaliešu kultūras biedrības, biedrības “Latgales etnogrāfiskās attīstības vēstniecība” un Latgales Plānošanas reģiona vēstuli par latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku saturā. Vēstule adresēta kultūras ministrei Agnesei Lācei (P), Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktorei Signei Pujātei, XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīcības komitejai un Latgales apakškomisijai.
Organizācijas lūdz latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma un latgaliešu izcelsmes autoru darbu iekļaušanu XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku kopkoru koncerta, deju lieluzveduma un pūtēju orķestru koncertu programmās vismaz 10% līdz 12% no kopējā apjoma.
“Procentuālā attiecība nav nejaušība, bet pēdējā tautskaitē iegūto datu atspoguļojums kultūrmantojuma proporcionalitātē. Tas ir svarīgs priekšnosacījums latgaliskās identitātes stiprināšanai, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā,” pausts vēstulē.
“Latgolys Saeimas” vadītājs, Saeimas deputāts Juris Viļums (AS) sēdē sacīja, ka šādā veidā sabiedrība aizsargātu, saglabātu un attīstītu latgaliešu valodu, par ko “mēs visi kopā stāvam”.
“Ar katriem svētkiem ir tāda sajūta, arī man kā dalībniekam, ka latgaliskais paliek mazāk,” secināja Viļums.
Arī Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Aleksandrs Kalējs atzina, ka “nevienam nav šaubu, ka Latgale ir svētku daļa, ļoti aktīva, ar savu valodas skanējumu, kopienas spēku”. Vienlaikus ir skaidrs, ka pēdējos gados, ņemot vērā arī Latviešu vēsturisko zemju likumu, ir sperti pirmie soļi, lai skaidri iezīmētu katras kultūrvēsturiskās zemes īpašības un izceltu to dažādību un bagātību, viņš teica.
Kalējs sacīja, ka sarunās ar iesaistītajām pusēm ir “parādījušies zināmi risinājumi jaunrades, oriģinālrepertuāra veidošanā”.
Savukārt LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna sēdē informēja, ka pēdējo svētku noslēguma koncertā ir bijuši seši priekšnesumi, kas “personificē Latgali”. Tie bijuši latgaliešu komponistu Lauras Jēkabsones, Jura Vaivoda, Ilonas Rupaines darbi, kā arī sieviešu koru dziesma “Latgalē”.
Komentējot LNKC statistiku un piesauktos vēsturiskos datus par svētku repertuāru, Latgales apakškomisijas vadītājs Edmunds Teirumnieks (NA) sacīja, ka “mums gribas striktu scenāriju, kur latgalieši tiek iesaistīti”. Viņaprāt, novadu popularizēšana svētkos ir svarīga arī ģeopolitiskās situācijas kontekstā, tāpēc latgaliešu dziesmu un deju skaits svētkos būtu jāpalielina.
Pēdējie Dziesmu un deju svētki norisinājās 2023.gadā. Tie notika tradīcijas 150 gadu zīmē. Vairāk nekā 60 svētku pasākumos piedalījās 40 560 dalībnieku no 23 valstīm.