“Manai dzimtenei” tuvojas – koristi slīpē Maestro repertuāru

Šis nav dziesmu svētku gads, tomēr daudziem koriem pašreiz ir ļoti aktīvs mēģinājumu grafiks. Tas tāpēc, ka gan Latvijas, gan diasporas koristi, kam uz skatuves Mežaparkā pievienosies arī vairāki tūkstoši kustības ”Dziedāt kopā” dalībnieki, gatavojas šīs vasaras  lielkoncertam ”Manai dzimtenei”, kurā izskanēs maestro Raimonda Paula dziesmas.

Mazliet iesildījušies, koristi no Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Olaines novada koriem kopmēģinājumā ķeras pie lielkoncerta ”Manai dzimtenei” repertuāra slīpēšanas, kas izskanēs Mežaparkā, Rīgā. Ikvienam no uzrunātajiem koristiem maestro dziesmas ir tik labi zināmas, ka nosaukt, kura no 29 koncerta programmā iekļautajām ir mīļākā, nav nemaz tik vienkārši.

Jauktā kora ”Mītava” dalībniece Dina Tauriņa: ”Oi, ”Kā senā dziesmā”, otra ”Rozes gars”. Grūti izšķirties, daudzas ir mīļas un tuvas. Paula dziesmas.. noteikti jau, kā sevi apzinājos, kādos divos  trīs gados, kā sākām runāties un dziedāt bērnudārzā. Ļoti labi atceros no bērnības ansambli ”Modo.” Es toreiz dzīvoju Aucē, un tad jau ”Modo” brauca pa visu Latviju. Bija arī Auces kultūras namā, noteikti jau tad iemīlēju.”

Arī Anete Bīmane no jauktā kora ”Mītava” atzīst, ka tas ir sarežģīts uzdevums: ”Mēs dziedam dziesmas, kas visiem patīk vai arī iemācāmies kādas jaunas, ne tik dzirdētas.” – Bija vēl kāda nezināma? “Koncerta repertuārā ir tāds tautasdziesmu cikls, kas nebija zināms iepriekš.”

Mēdz teikt, ka katrai paaudzei ir savas dziesmas, ko gan nevar teikt par Raimonda Paula melodijām, kas vieno visas paaudzes.

Viens no lielkoncerta ”Manai dzimtenei” diriģentiem, Ivars Krauze, stāsta, ka viņa mīļākās dziesmas esot ”Sasala jūrīna” un ”Mēmā dziesma”, ko pats arī diriģēšot: ”Paula melodijas… es varētu tiešām teikt, ka tās ir ierakstītas kaut kādā mūsu kodā. Latviešu kodā.”

Gan koristiem, gan kordiriģentiem šis ir saspringts darba laiks. Kopmēģinājumi notiek dažādos reģionos, bet sestdienās ir ”Dziedam kopā’ ‘mēģinājumi, kur pulcējas individuālie dziedātāji, kuri lielkoncertā dziedās kopā ar koriem. 

“Dziedāt kopā” kustībā koriem pievienojās aptuveni 2500 dziedātāju, kas, manuprāt, ir tāds lielākais pašorganizētais kolektīvs, vismaz kādu es esmu pieredzējis. Mēs visi dziedāsim vienu repertuāru ar ”Dziedam kopā” dziedātājiem. Protams, mums bija jāpielāgojas, jo tur ir ļoti atšķirīga līmeņa dziedātāji. Ir dziedātāji, kuri ļoti sen dzied koros un ļoti labā līmenī. Ir dziedātāji, kuri ar šo koncertu ir nolēmuši pievienoties koru dziedāšanai. Līdz ar to, mums tā programma ir jāpielāgo un jāsniedz viņiem tādas dziesmas, ko viņi varēs nodziedāt,” stāsta diriģents Artūrs Švarcbahs.

Vienpadsmitā jūlija koncertā kopā ar Latvijas koristiem  un ”Dziedam kopā” dziedātājiem Maestro dziesmas izpildīs arī diasporas kolektīvi, kuri jau nopietni gatavojoties lielajam pasākumam.

”Diasporas koriem ir mēģinājumi jau kopš janvāra, kopmēģinājumi notiek vairākās vietās. Mēs esam pulcējušies Annabergā, Vācijā, Eslingenā un citur.  Tostarp arī Lielbritānijā ir bijuši mēģinājumi ”Straumēnos”. Mums būs lielais kopmēģinājums 9. jūlijā, kad visa diaspora – vairāki simti dziedātāju – būs visi kopā Latviešu biedrības namā,” stāsta Itālijas latviešu kora diriģente Ilze Atardo.

Lai gan koncerts ”Manai dzimtenei” sākotnēji bija apvīts ar skandāliem un domstarpībām starp Maestro un koncerta rīkotājiem, gan koristi, gan klausītāji to gaida ar nepacietību, jo tās ir dziesmas, kas skanēs mūžu mūžos.