XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos diasporu pārstāvēja 16 kopienas – pieci kori, seši deju kolektīvi un piecas folkloras kopas. Viens no dalībniekiem bija bērnu deju kolektīvs “Jumītis” no Anglijas pilsētas Mensfīldas (Mansfield), par kuru iepriekš vēstīja portāls retv.lv, jo uz svētkiem nevarēja tikt vairāki dejotāji un kolektīvs bija lūdzis palīdzību atrast trūkstošos puišus.
Īsi pēc svētku sākšanās saņēmām ziņu – ir piepildījies mazo dejotāju sapnis, jo, kā allaž, sarežģītā situācijā latvieši ir lielākais atbalsts cits citam un iztrūkstošos dalībniekus izdevies aizstāt. Par saviem piedzīvojumiem šeit, Latvijā, svētku laikā portālam retv.lv pastāstīja bērnu deju kopas “Jumītis” vadītāja Kristīne Akmene.
Foto no kolektīva arhīva
Vadīt tautas mākslas kolektīvu ārvalstīs ir liels izaicinājums, jo dalībnieki visi nedzīvo vienā pilsētā. Tieši tāpat arī ir deju kopai “Jumītis”, kurš pulcē bērnus vecumā no 3 līdz 10 gadiem. Daļa dejotāju 2 reizes nedēļā tiekas Mensfīldā, otra daļa bērnu uz mēģinājumiem tiekas Daugavas Vanagu Fondam piederošajos Anglijas “Straumēnos”, un ik pa laikam notiek kolektīva kopmēģinājumi, kas prasa vecāku atbalstu, laiku un finansējumu.
“Uz kopmēģinājumiem mēs tiekamies mūsu Mazajā Latvijā – Straumēnos. Liels paldies vecākiem – par sniegto atbalstu, atvēlēto laiku, finansēm un par uzticēšanos, jo uztic savus bērnus un ļauj ar viņiem strādāt. Mūsu darbs sniedzis rezultātu – bērni nopelnīja iespēju nokļūt Latvijā uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem,” pateicīga par vecāku ieguldījumu ir Kristīne Akmene.
Dejotāji kopā ar kopas vadītāju Kristīni Akmeni. Foto no kolektīva arhīva
“Sākumā lūdzām palīdzību pazīstamiem deju kolektīviem, kas nevainagojās panākumiem. Tad saņēmām drosmi un vērsāmies publiski. Atsaucās patiešām ļoti daudz vecāku, arī kolektīvu vadītāji, kas, ja nevarēja palīdzēt citādāk, tad piedāvāja savus sakarus. Rezultātā nonācām Rīgā, Daugavas stadionā,” par kolektīva ceļu uz svētkiem stāsta Kristīne. Uz Rīgu kolektīva bērni brauca ar visām ģimenēm, izņemot vienu puisi, kuru Rīgā sagaidīja vecmamma. Nakšņošana notika Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolā.
Kolektīva dalībnieki kādā no atpūtas brīžiem skolā. Foto no kolektīva arhīva
“Bērniem šis bija milzīgs piedzīvojums, jo beidzot mēs visu varējām darīt kopā – dzīvot, gulēt, ēst, mazgāties kopā. Bērni priecājās par plašo deju laukumu stadionā un lielo dejotāju pulku, ko piedzīvoja pirmo reizi. Dienas beigās bērni bija noguruši, bet rīti sākās ar čalām, dauzīšanos un prieku,” turpina vadītāja.
Piedalīšanās deju svētkos pirmo reizi nozīmēja darīt arī kopā ikdienišķas lietas. Foto no kolektīva arhīva
Kā diasporas kolektīvs deju kopa “Jumītis” uzstājās gan deju lieluzvedumā “Es atvēru Laimas dārzu”, gan arī koncertā Vērmanes dārzā, kur, starp citu, tas piedzīvojis pārbaudījumus lietus dēļ. Bērni bija pirmie, kas uzstāties kāpa uz slapjās skatuves, un, tā kā deju laukums bija slidens, deja tika pārtraukta. Tomēr tas mazajiem nav traucējis. Dejotāji novilka pastalas un deju “Ciguļus” nodejoja plikām kājām, sagādājot ne mazums prieka sev un skatītājiem.
“Esam piedzīvojuši lielu lietu, izbaudījām, kā dejot uz lielās skatuves ar plikām kājām, piedzīvojām lielu karstumu, garos mēģinājumus un beigās prieka asaras, draudzības un sirsnīgas emocijas,” par bērniem stāsta Kristīne.
Foto no kolektīva arhīva
Kad jautājam par vietējiem dalībniekiem, kas svētku laikā stiprināja diasporas deju kopas dalībnieku sastāvu, Kristīne Akmene smej: “Mums bija daudz palīgu, un brīnumainā kārtā palīdzība uzradās pat negaidītākajos brīžos, par ko esam no sirds pateicīgi.”
Foto no kolektīva arhīva
Viens no puišiem – Aleksandrs – bija no deju kolektīva “Dzintariņš”. Turklāt arī puiša dvīņumāsa Meldra palīdzēja kolektīvam, jo viena no Jumīša dalībniecēm saslima un Meldra viņu aizstāja deju laukumā.
Divi puiši – Markus un Ričards – bija no Iecavas vidusskolas. Diemžēl deju lielkoncerta laikā šiem puišiem bija sarežģīti no sava kolektīva nokļūt pie “Jumīša” uz deju “Sitieniņi”, tāpēc pavisam negaidīti notika brīnums – blakus dejoja deju kolektīvs “Zīļuks”, kuram arī bija liekie puiši, kas tad arī šajā dejā papildināja “Jumīti”.
Puisi vārdā Matīss pieteica mamma. Šobrīd Matīss nedejo, tomēr viņam ir deju pieredze skolas kolektīvos. Ļoti uzteicams ir Matīsa mammas ieguldījums, kurai “Jumītis” bija atsūtījis mācību materiālu un puisis pie kolektīva ieradās pilnīgi gatavs uzstāties.
“Esam ļoti pateicīgi tām ģimenēm, kas dzīvo šeit uz vietas Latvijā un mums palīdzēja. Piemēram, pēc dejošanas lietū Vērmanes dārzā Matīsa mamma izmazgāja, izžāvēja un izgludināja kreklus. Aleksandra un Meldras ģimene pie sevis ņēma vainagus turēt aukstumā, lai tie saglabājas ilgāk svaigi, kā arī izmazgāja un izžāvēja zeķes, arī pastalas izžāvēja. Mēs ļoti novērtējam šo latviešu saliedētību, tāpēc lepojamies, ka gājienā kolektīva sastāvā mūsu lielie palīgi devās kopā ar ģimenēm,” pauž vadītāja. “Tāpat arī milzīgs paldies Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrības līdzdalības projektu koordinatorei Aigai Vasiļevskai, kas bija ar mums visu šo laiku – gan priekos, gan rūpēs, ar pacietību un atbalstu.”
Atzinīgus vārdus kolektīvs velta arī skolai, kurā mitinājušies. “Ebreju vidusskola ne vien mūs uzņēma un baroja, bet palīdzēja risināt arī tehniskas ķibeles. Mēs pazaudējām savu plāksnīti ar nosaukumu, personāls mums uztaisīja jaunu. Karogam nebijām paņēmuši vienu stiprinājumu, bet skolā mums uztaisīja jaunu,” stāsta vadītāja.
“Jumītis” kopā ar diasporas kolektīvu “Kaķīši” pie Daugavas stadiona. Foto no kolektīva arhīva
Kolektīva dalībnieki ar ģimenēm mājup atgriezušies vakar, jo atšķirībā no Latvijas, Anglijā skola turpinās līdz jūlija beigām. Lai latvieši varētu nokļūt uz svētkiem, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā rakstīja speciālas vēstules izglītības iestādēm, kur skaidroja ne vien šo svētku nozīmi, bet arī lūdza attaisnot kavējumu un atļaut mazajiem kļūt par svētku dalībniekiem.
Kolektīva vadītāja pēc pedagogu kursiem mājup dosies 17. jūlijā.
