Nedēļas nogalē Alūksnes kultūras centrā norisinājās netradicionālo žanru amatierkolektīvu koncerts “Tikšanās Marienburgā”. Tajā piedalījās deju kolektīvi no Alūksnes apkārtnes, kā arī no Latgales. Gadu laikā izaudzis no pasākuma, kurā piedalījās tikai Alūksnes pašdarbnieku kolektīvi, līdz tādam, kurā viesojas arī kolektīvi no Latgales.
“Sākotnēji šis koncerts bija draugiem, bet jau vairākus gadus mēs to esam paplašinājuši, uzaicinot ne tikai dejotājus, bet arī citu žanru pārstāvjus, gan dejotājus, gan dziedātājus, kuri neiekļaujas dziesmu svētku procesā, bet kuri tāpat ir ļoti svarīgi katrai kultūras vietai. Šādu kolektīvu ir daudz, un šodien satiekas gan Alūksnes novada netradicionālo žanru deju kolektīvi, gan deju kolektīvi, kas dejo Eiropas vai šlāgerdejas, vai līnijdejas arī no Vidzemes un Latgales. Tā ka šodien 14 kolektīvi sadziedās un sadejosies,” stāsta Alūksnes novada kultūras centra direktores vietniece kultūras vadībā Sanita Eglīte.
Kā uzskata deju kolektīvu vadītāji, deja ir lielisks veids, kā pavadīt brīvo laiku, un pie reizes, apceļojot Latviju, arī iegūt jaunus draugus.
Deju kolektīva vadītāja Ženija Daudziete: “Viņi ir palikuši pārsvarā vieni. Šeit ir iespēja komunicēt, atrast draugus. Deja ir laba pret demenci. Pa visu Latviju var braukt un arī uz ārzemēm.”
Vēl viens ieguvums no kustības, šajā gadījumā dejas – tā var uzlabot veselību. Kolektīvu vadītājām ir zināmi gadījumi, ka cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ dejošanu metuši pie malas, saskārušies ar veselības problēmām, kuru pirms tam nebija. Liels prieks ir arī par kopābūšanu gan ar savu deju kolektīvu, gan citiem.
“Katru gadu cenšos saukt kolektīvus, ir bijuši 18, 17. Šoreiz mums ir 8 kolektīvi. Ļoti draudzīgas esam, paskaidrojam, sazvanāmies, padalāmies ar dejām. Galvenais, vientulība ir meitenēm pazudusi. Bijām Rūjienā, Trikātā,” stāsta Alūksnes kultūras centra deju kolektīva vadītāja Nellija Slišāne.
Alūksnes novada kultūras centra direktores vietniece kultūras vadībā Sanita Eglīte skaidro, ka netradicionālie deju kolektīvi labprāt izmanto iespējas piedalīties šādos pasākumos, jo tiem nav konkrētu vadlīniju, kā strādāt.
“Dziesmu svētku procesa kolektīviem ir tādi. Ritms, kā viņi no vieniem Dziesmu svētkiem līdz otriem dzīvo. Skates, valsts koncerti, lieli koncerti, satikšanās un tad lielie Dziesmu sētki. Šiem netradicionālajiem žanriem nav tādas noteiktas kārtības, kā viņi darbojas. Viņiem gan repertuārs brīvi jāizvēlas, gan arī tas, kā viņi sevi izpauž,” saka Sanita Eglīte.
Deju kolektīvu vadītāji uzskata, ka galvenais ir vienreiz pamēģināt un atnākt uz kādu deju kolektīvu mēģinājumu. Iespējams, ka tad arī parādīsies vēlme ar dejošanu nodarboties regulāri.