Pārrobežu autobusi uz Igauniju – pieprasījums ir, bet maršrutu nākotne neskaidra

Jau vairāk nekā gadu starp Latviju un Igauniju kursē divi pārrobežas sabiedriskā transporta maršruti — viens savieno dvīņu pilsētas Valku un Valgu, bet otrs nodrošina satiksmi starp Iklu, Ainažiem, Salacgrīvu un Pērnavu. Daudziem pierobežas iedzīvotājiem šis transports ir būtisks, lai nokļūtu pie ārsta vai dotos uz veikalu.

Šovasar veikta pētījuma dati atklāj, ka tieši Latvijas puses iedzīvotāji daudz biežāk pārvietojas ar pārrobežas autobusiem, kamēr igauņi robežu biežāk šķērso ar savām automašīnām. Vienlaikus pētnieki secina, ka daļa sabiedrības par šādu pakalpojumu joprojām nav informēta. 

Igaunijas pētījumu kompānijas “Turu-uuringute” pārstāvis Toniss Stambergs uzsver, ka izšķiroša nozīme ir informācijas pieejamībai: “Mums ir jāskatās, kā sazināties dažādos kanālos ar iedzīvotājiem. Latvijas pusē mēs redzam, ka Google Maps, vietējās pašvaldības tīmekļa lapa un transporta organizācijas ir savstarpējā saziņā, bet informācija ir jāpadara pieejama katrā lapā. Informācijas bāze ir ļoti svarīga.”

Pašlaik abu maršrutu uzturēšana tiek nodrošināta no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, taču nākamgad šis atbalsts beigsies. Aprēķināts, ka viena maršruta uzturēšanai gadā nepieciešami aptuveni 50 000 eiro, un šī summa būtu jāsedz abām valstīm kopā. Igaunijas puse jau ir paudusi gatavību piešķirt savu finansējuma daļu, taču ar nosacījumu, ka arī Latvijas valdība piedalīsies ar līdzvērtīgu atbalstu. 

Vidzemes plānošanas reģionā norāda, ka sarunas ar atbildīgo ministriju turpinās. Lelde Ābele, Vidzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja: “Mēs joprojām meklējam šo sadzirdēšanu. Satiksmes ministrija no savas puses ir izteikusies, ka šī ideja ir aktuāla un viņu konceptuāli atbalsta. Bet, protams, mēs turpinām meklēt šo sadarbību ar citām iesaistītajām pusēm un ceram, ka mums izdosies atrast šo atbalstu un finansējumu.”

Pašvaldību spēja iesaistīties maršrutu līdzfinansēšanā ir atšķirīga. Valkas novadā atzīst, ka smagās finansiālās situācijas dēļ vietvara papildu naudu šim mērķim atrast nevar. Tikmēr Limbažu novada pašvaldība pauž gatavību iesaistīties un segt daļu izmaksu. 

Ģirts Vilciņš, Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks: “Mēs arī saredzam to, ka šī maršruta ilgtspējai varētu arī pievienoties kāds komercreiss, kas brauc no Limbažu puses [..], kas jau iedod lielāku ļaužu plūsmu arī uz Igaunijas pusi. Un tādā veidā arī parādot to, ka šo maršrutu iekšzemes pārvadājumos ir iespējams samērot ar šo te braucienu, kas nāk no Igaunijas puses.”

Pētījuma dati spilgti iezīmē arī pārrobežu transporta sociālo dimensiju: Valkas–Valgas maršrutā 93% no visām pārdotajām biļetēm ir ar atlaidi. Tas nozīmē, ka reisi ir kritiski svarīgi sensitīvām iedzīvotāju grupām — senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem. 

Pati pasažieru pieredze rāda, ka transports visbiežāk tiek izmantots veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai kaimiņvalstī.  “Iespēja ir ļoti laba, tikai cilvēki maz izmanto. [..] Tagad varam uz Igauniju pie dakteriem braukt, un tas ir liels gabals — to izmanto,”  saka Grieta, Valkas iedzīvotāja. 

Projekta īstenotāji rezumē, ka sabiedriskā transporta pieejamība pierobežā ir viens no stūrakmeņiem reģiona apdzīvotībai — ja nav nodrošināta pamata mobilitāte, cilvēki šajās teritorijās vienkārši neizvēlēsies palikt uz dzīvi.