Gaidot vasaras saulgriežus, pēc 22 gadiem Valmieras teātrī atgriežas Rūdolfa Blaumaņa luga “Skroderdienas Silmačos”. Elmāra Seņkova režijā veidotais iestudējums pirmizrādi piedzīvo šovakar. Izrādes radošā komanda radījusi nedaudz neierastu, bet velmi vērīgu skatījumu uz šo Blaumaņa klasiku, aicinot lugas varoņus iepazīt no jauna, bez iepriekš uzkrātajiem priekšstatiem un stereotipiem.
Kā jau Blaumaņa lugā pienākas, “Silmaču” mājās īsi pirms Līgosvētkiem valda pamatīga rosība un kņada. Mājnieki gatavojas kāzām, sabrauc skroderi, sprāgst krāns un neiztrūkst arī bišu uzbrukums. Tomēr režisors Elmārs Seņkovs šoreiz nolēmis daudz rūpīgāk iedziļināties Rūdolfa Blaumaņa radītajos tekstos, no jauna atklājot lugas tēlus un notikumus tajā. Meistarīgi savijot drāmu, melodrāmu un situāciju komēdiju, režisors iezīmē, cik precīzi “Silmaču” saime raksturo arī mūsdienu latviešu sabiedrību.
Izrādes režisors Elmārs Seņkovs uzsver: “Mums bija svarīgi ieskatīties tajā, ko Blaumanis ir uzrakstījis – kas ir šie par raksturiem un kas ar viņiem notiek. Gribējās mazlietiņ noņemt ierastās tipāžas un ieskatīties, kas tēliem iedod tilpumu. Manuprāt, pati provokācija ir tas, ka mēs vienkārši vēlreiz izlasām šo lugu. Tā ir provokācija man pašam un arī tiem, kuriem jau ir priekšstati – mēģināt parādīt citu skatupunktu.”
ReTV foto
Neiztrūkstoši Līgo svētku priekšvakarā “Silmaču” sētā lugas varoņi caur dažādiem mīlas stāstiem meklē savu laimi attiecībās, pārvar pārpratumus un veido ģimenes.
Antonijas lomas atveidotāja Anna Nele Āboliņa stāsta: “Antonija ir dzīva sieviete – ar savām sajūtām, kaislībām, pārdomām, sapņiem un vilšanos. Es domāju, tur ir visa buķete, kas raksturīga jebkurai sievietei. Es viņu neesmu traktējusi kā viena konkrēta tipa sievieti, bet gan cenšos izdzīvot kā dzīvu cilvēku.”
Aktieris Sandis Runge, kurs atveido Aleksi, papildina: “Tas ir pilnīgi normāli, ka cilvēks ir pretrunīga būtne, un tādi ir arī šie tēli. Neviens no viņiem nav ne slikts, ne labs. Viņiem katram ir savs gājums, savas traumas, pieredze un arī savi iekšējie bloki.”
Savukārt tiem aktieriem, kuri kādreiz jau iejutušies kādā Silmaču sētas tēlā, ar šo Blaumaņa lugu priecējot skatītājus brīvdabas izrādēs, nācies uz savu tēlu paraudzīties pavisam no cita skatupunkta.
ReTV foto
Aktrises Elīna Vāne un Māra Mennika neslēpj, ka darba process bijis izaicinošs: “Šie laikam ir pirmie Jāņi, kad esam zem sava teātra jumta, jo pārsvarā esam braukājušas pa estrādēm. Šeit mums bija lieliska iespēja aizmirst visu, ko par šo darbu domājam un zinām jau kopš bērnības – gan no Druvienas izrādēm, gan spēlējot iepriekšējā Krodera iestudējumā. Jāatzīst, ka ar to aizmiršanu nemaz tik viegli negāja.”
Izrādes vizuālo tēlu veidojis scenogrāfs Reinis Suhanovs. Uz skatuves viņš radījis askētisku lauku sētu, kurā nav nekā lieka, atstājot brīvu telpu aktierspēlei.
Scenogrāfs Reinis Suhanovs skaidro vizuālo konceptu: “Pirmā lieta, ko gribējām izdarīt, ir tiešām arī vizuālā nozīmē pakasīt nost visu lieko uzslāņojumu. Tai pašā laikā mēs nekādā veidā nemēģinām iet pret skatītāju, tieši otrādi – aicinām viņu iekšā un piedāvājam atjaunināt šo zīmējumu vai gleznojumu.”
Tikmēr kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas tērpi spilgti izceļ katru varoni – īpaši grezna ir Antonijas kāzu kleita, kas šūta no autentiska, vēsturiska muarē zīda auduma. Savukārt komponists Edgars Mākens tradicionālās ziņģes aizstājis ar nedaudz arhaisku, senatnīgu un tautasdziesmām bagātu muzikālo noformējumu, ko izpilda pūšaminstrumenti un bungas.