Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Restaurēti Lietuvas Eltišķu baznīcas vēsturiskie svečturi

17. oktobris 2025
Sandra Leitāne un Andris Pāns, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Divi restaurēti sudraba svečturi ar trim zarojumiem uz balta pjedestāla, izstādīti Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja zālē ar zilu sienu un vēsturiskiem attēliem fonā.
Foto: Vidzemes televīzija

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā prezentēja divus restaurētos Eltišķu baznīcas vēsturiskos svečturus. Sudraba svečturus, kas veidoti pēc latviešu mākslinieka Andra Cīruļa meta, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Eltišķu dievnamam dāvinājis toreizējais Latvijas vēstnieks Lietuvā. Eltišķi ir ciems Lietuvā Akmenes rajonā, kas savulaik bijis Lietuvas latviešu lielākais centrs.

 

Šeit uz pamatnes varam redzēt četrus zīmogus. Viens ir “A.C” – Anša Cīruļa monogramma. Zinām, ka tas ir Ansis Cīrulis, jo viņš dažos savos zīmējos to lietojis. Otra ir “P.K.”. Tie arī ir iniciāļi, bet nezinām, kam viņi pieder. Visticamāk meistaram, kurš pēc zīmējuma uztaisīja šos svečturus,” stāsta metāla izstrādājumu restaurators Dmitrijs  Gordijenko.

 

Tāpat uz svečtura pamatnes redzama sudraba prove, un tā laika kvalitātes zīme. Šos unikālos svečturus, kas izgatavoti pēc mākslinieka Anša Cīruļa meta, 1938. gada Ziemassvētkos Eltišķu latviešu baznīcai dāvinājis toreizējais Latvijas konsuls Šauļos Rūdolfs Puiķis.

 

Kur svečturi bijuši otrā pasaules kara laikā, īsti ziņu neesot, teic Eltišķu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes locekle Spodra Bogavičiene: “Cik es esmu runājusi ar Rasmu Balklavu (red. Grāmatas “Aiz robežas” autore), viņa man stāstīja, ka tādi ir bijuši, un, ka tos dāvinājis vēstnieks, kurš strādāja Lietuvā. Kā ar viņiem bija, tiešām nezinu, bet jādomā, ka kāds no Eltišķu cilvēkiem tos glabāja, un pēc kara atkal parādīja, ka tādi ir.”

 

Savulaik Eltišķi bijuši Lietuvas latviešu lielākais centrs, kur bijusi lielākā latviešu evaņģēliski luteriskā draudze, latviešu skola, biedrības, bibliotēkas un kori. 1944. gadā Eltišķu ciemu  nodedzināja, bet tā iedzīvotājus, kuri lielākoties esot bijuši turīgi saimnieki, izsūtīja. Tomēr dievnams neesot sagrauts un darbojas arī šodien, bet Eltišķu iedzīvotāju pēcteči aizvien aktīvāk pēta savas dzimtas saknes. Tā par vēsturiskajiem Eltišķu svečturiem ziņa nonākusi Ģederta Eliasa muzejā.

 

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģe Anitra Skalbiņa: “Tad, kad manā redzeslokā nonāca ziņa, ka svečturi ir kaut kur baznīcā, bet ļoti bēdīgā stāvoklī, man nāca prātā doma, ka to vajadzētu sakārtot. Runājot ar Eltišķu dzimtu pēcnācējiem, mēs nolēmām, ka to visu varētu veikt Zemgales restaurācijas centrā.”


Metāla izstrādājumu restaurators Dmitrijs Gordijenko stāsta, ka svečturi bijuši sliktā stāvoklī: “Viņiem bija nolauzti kausi. Vienam divi, otram trīs. Vajadzēja tos pielodēt. Tie bija arī pārklāti ar vasku. Tāpēc bija trīs etapi – notīrīt no vaska, pielodēt kausus un nopulēt. Pulēšana bija visilgstošākā.”

 

Restaurēta sudraba svečtura tuvplāns, atklājot Anša Cīruļa dizaina detaļas, tostarp saules motīvu, lauru vainagu un iestrādāto uzrakstu.

Foto: Vidzemes televīzija

 

Tagad darbs pabeigts un šodien paveiktais prezentēts Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur ieradušies arī vairāki Eltišķu baznīcas draudzes locekļi.

 

Eltišķu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes locekle Zilvija Sīliene: “Ļoti laba sajūta šodien. Mūsu sirdis priecājās, tāpēc arī šodien esam šeit. Svečturi bija aizmirsti mūsu baznīcā, bet tā notika, ka tie mūsu pēcteči piecēla tos otrai dzīvei.”

 

Svečturi restaurēti pateicoties Latvijas vēstnieces Lietuvā Solveigas Silkalnas dāsnajam atbalstam. Svētdien Eltišķu baznīcā notiks Pļaujas svētku dievkalpojums, kurā atjaunotos vēsturiskos svečturus arī iesvētīs.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas