Liepājā diskutē par digitālā mantojuma nozīmi un drošību

Šonedēļ Liepājas muzejā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Liepājas muzeja organizēta Digitālā mantojuma diena, kas pulcēja ievērojamu skaitu savas jomas speciālistu – muzeju un privāto krātuvju vadītājus, bibliotēku un kultūras iestāžu darbiniekus un citus interesentus. Pasākumā tika aktualizēti krātuvju digitalizācijas izaicinājumi un ieguvumi. 

Dažādu nozaru kultūras pārstāvji Liepājas muzejā tikās, lai diskutētu par aktuālajiem jautājumiem kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācijā, autortiesību un datu drošības jomā, kā arī par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām. Dalībnieki apmainījās ar jau esošo pieredzi, nākotnes iecerēm un izaicinājumiem.

Karīna Bandere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās attīstības departamenta direktore: “Tas mūsdienās ir drošības jautājums – saglabāt mūsu kultūras mantojumu, kultūras kanonu un vērtības, skatoties uz procentiem, kas notiek pasaulē un visiem apdraudējumiem.”

Foto: TV Kurzeme

“Būtu ļoti svarīgi, lai tas nebūtu pakļauts kiberuzbrukumiem, apzinātām kaitnieciskām darbībām, lai šī tehniskā darbība, tehniskā darba ievade un glabāšana tiktu nodrošināta no drošības viedokļa.Tam ir būtiska, liela loma, bet nekas nevar aizvietot pašu oriģinālo priekšmetu,” stāsta Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Viens no pasākuma organizatoriem – Latvijas Nacionālā bibliotēka pirms diviem gadiem izveidojusi Digitālo bibliotēku. Tās krājuma apjoms ir vairāk nekā trīs miljoni vienību. Par digitālā mantojuma lietderību liecina vismaz 500 apmeklējumu dienā. Un tie nav vienīgie digitalizācijas ieguvumi.

Karīna Bandere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās attīstības departamenta direktore: “Ieguvēji esam mēs visi. Bet digitalizācija mums ļauj piedzīvot jaunus izmantojumus, iegūt  jaunas inovācijas mūsdienās. Tas ir arī drošības jautājums – saglābāt mūsu kultūras mantojumu, mūsu kultūras kanonu un galu galā vienlīdzīgu pieeju un piekļuvi tam, kas glabājas ļoti daudzās institūcjās.”

Jau vairākus gadus savu krājumu digitalizē arī Liepājas muzejs, lai uzlabotu sadarbību ar citām krātuvēm, kā arī, lai padarītu to pieejamāku plašākai sabiedrībai.

“Mēs paši ļoti plaši izmantojam, kad jāgatavo ekspozīcijas un izstādes, lai redzētu, kas par šo tēmu ir kaimiņu muzejos vai kaut kur citur, lai varētu paplašināt savas ekspozīcijas loku. Ir ļoti svarīgi, lai šo krājumu varētu saglabāt, lai šim krājumam varētu nodrošināt lielāku pieejamību, jo līdz šim krājums bija pieejams zinātniekiem un pētniekiem, bet, pateicoties digitalizācijai, krājumi ir pieejami ļoti plašam sabiedrības lokam,” norāda Kārkla.

Savukārt Dienvidkurzemes novads ir ļoti plašs un ar lielu kultūrvēsturisko mantojumu, tajā skaitā sešiem akreditētiem muzejiem. Jau veiktas būtiskas iestrādes mantojuma saglabāšanā, digitalizējot senlietu krātuves. Novada pārstāvis atzīst, ka darba vēl daudz un tas nav vienkāršs, jo ne vienmēr esošā dokumentācija ir precīza.

Foto: TV Kurzeme

Gundars Venens, Dienvidkurzemes novada kultūras pārvaldes vadītājas vietnieks: “Pats svarīgākais ir ne tikai tā manta, kas ir izlikta tur vitrīnā, bet tas, kā mēs par to pastāstām. Pie tā ir ļoti jāstrādā un jaunajā rīkā mēs varēsim pievienot gan video stāstus, gan audio stāstus, gan 3D formātā, gan 360 grādu rakursā.”

Tikmēr digitalizācijas uzņēmuma “Studija Lokomotīve” vadītāja norāda, ka krājuma digitalizācija ir veids ,kā saglabāt vēstures liecības arī nākamajām paaudzēm.

Elīna Reinholde, SIA “Studija Lokomotīve” vadītāja: “Lielākā problēma noteikti ir materiāla degradācija, jo laika zobs dara savu. Arī šī projekta ietvaros mēs secinājām, ka lielāko daļu materiāla mums izdevās digitalizēt, bet tomēr palika savs procents vienību, kuras neizdevās glābt.”

Nākamais Digitālā mantojuma dienu pasākums paredzēts 30. oktobrī Valmierā.