Kultūras ministrija (KM) rosina noteikt, ka pašvaldību muzeju direktorus varēs pieņemt darbā tikai atklātu konkursu kārtībā, liecina KM sagatavotie grozījumi Muzeju likumā.
KM norāda, ka Muzeju likums nosaka, ka uz valsts muzeju direktoru amatiem ir jāsludina atklātus konkursus. Taču minētā prasība nav noteikta attiecībā uz pašvaldību muzejiem – to direktorus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Līdz ar to pašvaldības var izvēlēties nesludināt atklātu konkursu uz pašvaldības muzeja direktora amata vietu.
Praksē vērojams, ka pašvaldības arvien vairāk izmanto atklāta konkursa procedūru, tomēr Muzeju likumā šāda prasība nav noteikta. KM ieskatā, Muzeju likumā nepieciešams noteikt, ka pašvaldību muzeju direktori tiek pieņemti darbā atklāta konkursa kārtībā.
Tāpat grozījumos paredzēts papildināt Latvijas Muzeju padomes kompetenci, nosakot, ka publiskā muzeja dibinātājs vai publiskais muzejs var vērsties Latvijas Muzeju padomē, lai saņemtu konsultatīvu atzinumu par attiecīgā muzeja darbības rezultātu pamatfunkciju jomā atbilstību muzeja darbības un attīstības stratēģijai un akreditācijas prasībām.
KM norāda, ka Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri ir saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu.
KM atzīmē, ka 2022.gadā Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) 26.Ģenerālās konferences laikā apstiprināja jaunu muzeja definīciju, proti, muzejs ir pastāvīga institūcija, kas kalpo sabiedrībai, pētot, kolekcionējot, saglabājot un eksponējot materiālo un nemateriālo mantojumu, un tā nolūks nav peļņas gūšana. Muzeji veicina dažādību un ilgtspējību, ir atvērti sabiedrībai, pieejami un iekļaujoši. Tie darbojas un komunicē ētiski, profesionāli un ar kopienu līdzdalību, piedāvājot daudzveidīgu izglītības, emocionālā pārdzīvojuma, pārdomu un zināšanu apmaiņas pieredzi.
KM rosina aktualizēt Muzeja likumā noteikto definīciju un papildināt ar muzeja darbības principiem, nosakot, ka muzeja pamatfunkciju īstenošana nevar tikt ierobežota ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem un ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā var noteikt tikai ar likumu.
KM skaidro, ka Latvijā darbojas vairākas muzejus un to darbiniekus apvienojošas profesionālās organizācijas, tajā skaitā Latvijas Muzeju biedrība, kas dibināta 1992.gadā un apvieno muzejus kā institucionālos biedrus. Saskaņā ar 2022.gadā pieņemto Pašvaldību likumu pašvaldību muzeji nevar turpināt darboties Latvijas Muzeju biedrībā kā institucionālie biedri, jo Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības dome var lemt par pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā, ja pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā paredz starptautiskie normatīvie akti, likums vai Ministru kabineta noteikumi.
Savukārt Muzeju likuma, kas regulē muzeju starptautisko sadarbību, ir noteikts, ka muzeji ir tiesīgi patstāvīgi sadarboties ar muzejiem citās valstīs, iestāties starptautiskajās muzeju organizācijās un piedalīties to darbībā. KM rosina Muzeju likumā noteikt tiesības muzejiem iestāties muzeju nozares profesionālajās organizācijās, kas darbojas Latvijā.
KM klāsta, ka patlaban Latvijā no 16 valsts muzejiem 11 muzeji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuru maksas pakalpojumu cenrāžus un to grozījumus saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību apstiprina Ministru kabinets (MK).
Lai mazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldē saistībā ar katra valsts muzeja cenrāža sagatavošanu MK noteikumu projektu veidā, Muzeju likumā vajadzētu paredzēt deleģējumu MK apstiprināt valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku, paredzot, ka valsts muzeja direktors atbilstoši MK apstiprinātajam maksas pakalpojumu katalogam, pakalpojumu minimālajam un maksimālajam cenu intervālam un izcenojumu noteikšanas metodikai apstiprina muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi.
Muzeju, tai skaitā valsts muzeju, maksas pakalpojumi kopumā ir vienveidīgi – muzeja pamatekspozīciju un izstāžu apmeklējums, izglītojošie un metodiskie pakalpojumi, muzeja krājuma izmantošana, telpu un teritorijas noma. Līdz ar to šāda valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu kataloga, kā arī pakalpojumu minimālā un maksimālā cenu intervāla un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodikas izstrāde, KM ieskatā ir iespējama.