Skarbie vērtējumi dziesmu svētku skatēs sarūgtina pedagogus

Gatavošanās trīspadsmitajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem rit pilnā sparā. Taču vairāku Vidzemes reģiona koklētāju ansambļu vadītāji ir neapmierināti ar augsto latiņu, lai audzēkņi varētu piedalīties vasarā gaidāmajos svētkos. Atlases skatē vairāki koklētāju ansambļi skarbos kritērijus nav izturējuši un pedagogi pat pauž bažas par kokles spēles tradīcijas nākotni Vidzemes reģionā. 

Ziņa par nekvalificēšanos Skolēnu dziesmu un deju svētkiem Alūksnes mūzikas skolas vecākās grupas kokļu ansambļa audzēknēm radījusi dziļu vilšanos un sarūgtinājumu. Meitenes cītīgi trenējušās jau kopš septembra, apgūstot svētkiem paredzēto repertuāru. 

“Protams gribējās tikt, jo tie man būtu pašai pirmie. Uz skatēm mēs cītīgi mācījāmies un daudz spēlējām, aizbraucām, it kā jau labi nospēlējām, viss sanāca. Tie pat nav kā svētki, tur katram ir jābūt kaut reizi dzīvē un tas ir jāizjūt, jo tur ir daudz kas, tur ir emocijas, prieki un daudz mēģinājumi, bet galu galā jau tas visiem patīk un raisa prieku,” saka Alūksnes mūzikas skolas koklētāju ansambļa dalībniece Anete Gusta.

Meiteņu skolotāja ir īpaši sašutusi par žūrijas skarbo vērtējumu. Viņasprāt audzēknes tiešām izdarījušas visu, lai vasarā varētu piedalīties kokļu mūzikas koncertā Dailes teātrī.

“Mēs tiešām to programmu cītīgi apguvām, bet skatē bija vilšanās, jo tikām ļoti zemu novērtēti un īsti pat nesapratām, par ko. Meitenēm es neesmu teikusi, bet es teicu, ka laikam būs jāmet miers, jo laikam tad es nesaprotu un nemāku. Bet gribējās aizvest, lai vienreiz redzētu kā, jo tas varbūt arī motivē doties tālāk mācīties,” uzskata Alūksnes mūzikas koklētāju ansambļa vadītāja Inga Kalniņa. 

Skolotāja Inga Kalniņa kokles spēli bērniem māca arī Gulbenes mūzikas skolā. Skatē arī šīs skolas audzēkņi palikuši aiz svītras un uz svētkiem nedosies. Satraukta par šo situāciju ir arī Madonas un Aizkraukles mūzikas skolu koklētāju ansambļu vadītāja Inese Ābola. Viņa uzskata, ka svētkiem izvēlētais repertuārs ir bijis pārāk sarežģīts: “Mēs cīnījāmies, mācījāmies un es neesmu nekad iepriekš tādas pūles ieguldījusi, lai apgūtu to repertuāru. Bērnus ir aizvien grūtāk motivēt nākt un mācīties mūzikas skolās, daudziem bērniem tas liekas par grūtu. Citos pulciņos ir daudz vieglāk. Mēs diktējam savas prasības, mums ir četras vai piecas reizes gadā dažādas ieskaites un tas viss bērnus ļoti atgrūž un dziesmu svētki bija viena no motivācijām, kas varētu viņiem palīdzēt, kaut kādu interesi radīt,” viņa saka. 

Pedagoģes arī uzsver, ka šoreiz skatē nav bijuši skaidri saprotami vērtēšanas kritēriji un kā galvenais arguments skarbajiem rezultātiem minēts tas, ka uz Dailes teātra skatuves neesot vietas tik daudz koklētājiem. Tikmēr svētku rīkotāji uzsver, ka galvenais iemesls, kāpēc daļa koklētāju ansambļi nav kvalificējušies svētkiem ir nepietiekamā līmenī apgūts repertuārs.

“Mums tā gribētos, ka šo nevajadzētu uzsvērt kā tādu pilnīgi, kā lai pateiktu tā skaisti, ka milzīgs, tas ir šausmīgi drastisks notikums, bet tā ir tāda pašiem arī sevis parādīšana un novērtēšana. Protams, ka netiek tie kolektīvi uz svētkiem, ja nav apgūts atbilstošs repertuārs,” saka Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības departamenta direktore Agra Bērziņa.

Kopumā svētkiem kvalificējušies 350 koklētāji, kuri piedalīsies kokļu mūzikas koncertā “Dzīslojums”, savukārt koklētāju ansambļiem, kuriem skatē rezultāti nebija pietiekami augsti, ir iespēja piedalīties koncertā Vērmanes dārzā, kā arī kopīgi doties svētku gājienā. Tiesa gan šo ansambļu pedagoģes no Vidzemes reģiona ar šādu piedāvājumu nav mierā, uzsverot, ka kokle nav piemērota muzicēšanai zem klajas debess, kā arī brauciens no attālajiem Latvijas novadiem tikai viena koncerta dēļ prasa lielas izmaksas.