Bērvircavas muižas kungu ēkai Jelgavas novada Sesavas pagastā jau kopš 1998. gada ir kultūras pieminekļa statuss, jo tā sevī glabā septiņpadsmitā gadsimta vērtības. Tā arī esot vienīgā zināmā celtne, kam ir krusta pakšu savienojums. Ēka, kas tikai pirms pāris gadiem kļuvusi par pašvaldības īpašumu, ir nodota izsolei, bet ir sliktā tehniskā stāvoklī. Piļu un muižu asociācijas rīkotajā sanāksmē sanākušie eksperti gan ir visai cerīgi par ēkas atjaunošanu, sola, ja tai izdosies atrast investoru no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, varēšot saņemt vislielāko iespējamo atbalstu.
Bērvircavas muižas kungu ēka Jelgavas novada Sesavas pagastā jau daudzus gadus ir kā rūpju bērns. 700 kvadrātmetru lielā ēka, kas ir viena no senākajām koka ēkām ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā, vizuāli drīzāk atgādina graustu, vietējie iedzīvotāji to labrātāk redzētu nojauktu.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja, mākslas vēsturniece Anna Ancāne: ”Mums ir bijuši divi iesniegumi par šīs ēkas nojaukšanu. Abas reizes mēs esam atteikuši. Ārēji, protams, varbūt vietējai sabiedrībai ir licies, ka tas ir grausts, bet mēs uz to skatāmies citādāk un cenšamies neizmantot šādu terminoloģiju attiecībā uz kultūras pieminekļiem.”
Kā skaidro Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, ārējais ēkas apvalks ir no 19. gadsimta, bet lielākie dārgumi slēpjoties ēkas iekšpusē.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja, mākslas vēsturniece Anna Ancāne :”Lielākās vērtības, ko slēpj šī ēka, attiecas uz 17. gadsimtu, un tie ir interjera polihromās apdares liecības. Apgleznotas griestu sijas un arī citi elementi, kas saglabājušies no sākotnējās ēkas. Vēlāk šī būve ir paplašināt, ir radies 19. gadsimta historisma stila papildinājums.
SIA ”Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš piebilst: ”Taisnību sakot, ir tā, ka avārijas stāvoklī ir viens šīs ēkas gals. Pārējās konstrukcijas vēl, par laimi, ir uz vietas. Salīdzinoši normālā stāvoklī ēka bija pirms gadiem divpadsmit.”
Atjaunot to gan neesot neiespējami. Piļu un muižu asociācijas rīkotajā ekspertu sanāksmē apskatāms makets, kāda senā ēka varētu izskatīties pēc pārbūves un kā iekļauties līdzās esošajā padomju laika apbūvē.
Artūrs Lapiņš: ”Te kaut kādā brīdī apzināti izveidots, ka tā ēka palikusi kā uz tādas salas. Pilnīgi noteikti šī ēka jāskatās kopā ar parku. Ir jāmeklē veids, kā teritorijas plānojumā likvidēt ceļu, kas atdala vienu daļu no otras. Uzreiz tā teritorija kļūst interesantāka, ja ir muiža ar parku. Tam uzreiz ir cits vēriens.”
Tas gan esot gadījumā, ja ēka nonāk kāda privātīpašnieka rokās, kurš to būtu gatavs atjaunot, bet gadījumam, ja tā paliek pašvaldības īpašumā izstrādāts arī konservācijas plāns.
Piļu un muižu asociācijas vadītājs Roberts Grinbergs skaidro: ”Bērvircavas muižai jābūt tādai, lai ieguvēji galvenokārt ir paši iedzīvotāji. Tie noteikti ir lieli investori, kas var attīstīt šo ēku kā tūrisma objektu. Protams, mēs šobrīd skeptiski raugāmies, kā šī ēka apbūvēta ar daudzdzīvokļu mājām, kas it kā degradē šo vēsturisko vidi. Tai pašā laikā mēs varam redzēt piemērus. Kā labs piemērs kalpo Ēbelmuiža Rīgā atjaunotai videi, varbūt arī Bērvircavai tāds liktenis drīzumā varētu būt.”
Jāpiebilst, ka Bērvircavas muižas kungu ēka pašvaldības īpašumā nonāca tikai pirms pāris gadiem, kad tika sakārtoti īpašuma dokumenti. Pagājušā gada nogalē pašvaldība centās ēku pārdot izsolē, tomēr bez rezultāta. Tagad tiekot gatavota otrā izsole.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |