Zemgaļi bija viena no baltu tautām, kas apdzīvoja mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritoriju, bet Tērvete bija viens no nozīmīgākajiem zemgaļu centriem. Par viņu dzīvesveidu, amatniecību un militārajām prasmēm šodien liecina ne vien arheoloģiskie atradumi, bet arī vēstures rekonstrukcijas. Nedēļas nogalē 23. Zemgaļu svētkos Tērvetē tās pulcēja vairāk nekā 160 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm.
Vēsturnieks, arheologs Normunds Jērums: “Zemgaļi bija braši vīri un sievas, kas uzturējās Latvijas centrālajā auglīgajā daļā, kontrolēja visus ūdens ceļus, nodarbojās ar aktīvu tirdzniecību un bija visādā ziņā izveicīgi labi amatnieki, cīnītāji, tirgotāji, savas zemes saimnieki.”
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Tērvete bija viens no nozīmīgākajiem zemgaļu centriem, tādēļ arī vieta svētkiem nav izvēlēta nejauši. Zemgaļu vēsture šeit tiek popularizēta jau 23 gadus, un vēstures rekonstrukcija pulcē arvien plašāku dalībnieku loku.
“Viesi no Igaunijas, no Lietuvas, no Polijas, daži pat braukuši 1000 kilometrus un šodien ir vairāk nekā 160 cilvēki. Tas arī ir liels skaitlis, jo citus gadus mums ir aptuveni 100, 120 dalībnieku, bet 150 tas ir pēdējo gadu rekords,” saka vēsturnieks, arheologs Normunds Jērums.
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Šogad svētkiem dots nosaukums “Zemgale – sudraba klēts”. Tērvetes koka pils ekspozīcijā līdzās arheoloģiskajiem oriģinālatradumiem bija apskatāmi to atdarinājumi, bet pils pagalmā varēja vērot, kā ar senajām metodēm tiek apstrādāts metāls.
Rotkalis Edvards Pucīriuss: “Es nodarbojos ar tādu metālapstrādes tehniku kā tausija. Tas nozīmē, ka ir dzelzs vai tērauda priekšmeti, kas ir apklāti ar cita, mīkstāka metāla kārtu. Šajā gadījumā es ar sudrabu apkaļu dzelzs priekšmetus.”
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Turpat līdzās jau cita seno rotu darināšanas tehnika.
Rotkalis Māris Braže: “Senās rotaslietas sākumā tika izlietas – materiāls tika izliets stienīšos un pēc tam kalts. Taču ir arī lietas, kas tika izlietas pilnībā un pēc tam apstrādātas. Šeit jūs varat redzēt, kā šie procesi notiek. Es strādāju ar plēšām, pūšu gaisu. Jūs redzat, kā tas viss izskatās – podiņš ir sakarsis sarkans. To sauc par tīģeli.”
Svētku programmā līdzās seno loku turnīram notika arī vēsturisko cīņu paraugdemonstrējumi.
“Gatavojos cīņu turnīram. Taisu 9.–12. gadsimta rekonstrukciju, gatavojos cīņām. Pats arī iepriekš taisīju podiņus slāpētajā tehnikā, kas arī ir 9. gadsimts. Vispār ar to sāku nodarboties tāpēc, ka vecāki jau 2000. gados vairāk pievērsās vikingu laikmeta rekonstrukcijai. Pēc tam pamazām pārgāja uz latgaļiem, latgaļu rekonstrukciju, un tad arī mani tajā ievilka, kad jau varēju paņemt zobenu rokās un cīnīties,” stāsta Bruņinieku cīņu dalībnieks Jumis Ušpelis.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |