Tiguļkalnā aizritējis ikgadējais Raimonda Tigula brīvdabas koncerts

Sestdienas, 7. jūnija vakarā, vēlēšanu rezultātu priekšvakarā, Talsos, zem Tiguļkalna spēcīgajiem ozoliem, talsinieki un koncerta viesi no citām pilsētām uz vairāk nekā divām stundām varēja aizmirst par laicīgās pasaules problēmām un likstām, ļaujoties Raimonda Tigula un citu mūziķu skaņdarbiem.

Augstākajā no Talsu deviņiem pakalniem, Tiguļkalnā, komponists un talsinieks Raimonds Tiguls jau četrpadsmito gadu rada brīnišķīgu kopības un ārpasaules sajūtu, aicinot domubiedrus mūzikā uz brīvdabas koncertu, kuru ik gadu sāk ar īpašu skaņdarbu.

“Sāku šo koncertu ar “Četriem vējiem”, jo šo skaņdarbu es spēlēju ar hangu. Hangs pirms četrpadsmit gadiem šiem koncertiem bija pirmais skaniskais impulss. Domāju arī, šī dziesma ļoti sasaucas ar šo vietu un faktiski arī ar manu dzīvi,” stāsta komponists Raimonds Tiguls.

Šogad Tiguļkalna ozolu ielokā komponists muzicēja ar daudziem talantīgiem mūziķiem – pianistu Andreju Osokinu, dziedātājām Katrīnu Dimantu un Aminatu, jauniešu kori “Aura” diriģenta Edgara Vītola vadībā un citiem, kā arī koncerta īpašais viesis bija pats Maestro Raimonds Pauls, kurš smejot noteica, ka savā laikā ir būts ļoti dažādu noskaņu koncertos, tomēr šis atšķīries.

“Pirmkārt, atšķiras ar to, ka ap to nav radio un televīzija, un visi žurnālisti. Te ir mierīgi, mēs esam tuvāk pie cilvēkiem. Un viscaur arī tā programma tiek ieturēta mazliet savādāk,” saka Maestro.

Mūzika vieno un dažkārt ar vārdiem ir par maz, lai aizķertu kādu dvēseles stīgu un sirdi, tomēr ik vasaru notiekošie brīvdabas svētki kļuvuši par tradīciju kā vietējiem iedzīvotājiem, tā arī komponista Raimonda Tigula mūzikas cienītājiem no visas Latvijas.

Koncerta apmeklētāja Sanita Trifanova: “Sajūtas ir pašas fantastiskākās, jo man liekas, ka visi mākslinieki, kas uzstājās, mūzika, šī vieta un atmosfēra — tādas emocijas, kādas ir šajā koncertā, reti kur var izbaudīt.”

Viņai piekrīt arī Mārtiņš un Ieva: “Tā kopības sajūta noteikti ir spēcinoša. Pārsteigums bija elektroniskā mūzika kopā ar klavierēm. Tas bija kaut kas šeit nedzirdēts.”

Pianists Andrejs Osokins: “Man liekas, ka šī ir ļoti spēcīga īpašība, kas mūzikai piemīt un kura īpaši šajos, ļoti grūtajos un sarežģītajos laikos visā pasaulē var dot sirdsmieru un ļoti patīkamu sajūtu par to, ka pasaulē ir ļoti daudz gaišuma un labestības.”

Ar savu klātbūtni pagodināja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš dalījās sajūtās koncertam noslēdzoties.

“Lai cik grūti mums šad tad ir gājis, iet vai ies, mēs to optimismu, to spēku tomēr rodam mūzikā, dziesmā, dejā, kustībā, un varam pieveikt vislielākos kalnus, šķērsot visdziļākās upes, un vistrakākās grūtības pārvarēt tad, ja mēs tiešām esam visi kopā. Un nekas tā kopā nesaliedē kā viena dziesma, viens koris – es varu teikt tikai vislabākos vārdus,” uzsvēra prezidents.

Sajūtas līdzīgi kā Dziesmu svētkos, it sevišķi, kad koncerta izskaņā klātesošie cēlās kājās un saslietām mugurām dziedāja līdzi gan “Lec, saulīte”, gan “Dod, Dieviņi”.