Tīnūžos izskan bērnu vokālo ansambļu festivāls “Tī Mažors”

Svētdien Ogres novadā, Tīnūžu Tautas namā, ar spilgtām dziesmām izskanējis jau ceturtais bērnu vokālo ansambļu festivāls “Tī Mažors”. Tajā pulcējās desmit vadošās ansambļu grupas, kas dziesmas izpildīja neierastā veidā – ar dzīvo mūzikas pavadījumu un īstiem mūziķiem. Kā viņiem veicās un kādas sajūtas bija pašiem mazajiem dalībniekiem, plašāk lasiet rakstā!

Jau agrā svētdienas rītā Tīnūžu Tautas namā pulcējas vecāki ar bērniem no dažādām Latvijas vietām. Viņus visus vieno kopīgs mērķis – dziedāt. Jau ceturto reizi šeit norisinās bērnu vokālo ansambļu festivāls “Tī Mažors”, kas nav par sacensību vai vērtēšanu, bet gan par kopīgu dziedātprieku.

Anna Rudzīte, festivāla organizatore, Tīnūžu Tautas nama bērnu vokālās studijas “Tī Mažors” vadītāja: “Manā uztverē pats svarīgākais ir uzvarēt cīņā ar sevi un uzvarēt pašam sevi. Un, uzkāpjot uz skatuves daudzu, daudzu cilvēku priekšā, mēs katrs uzvaram pats sevi. Un tas ir tas, par ko ir šis festivāls – par izaugsmi, par dziedātprieku bez lieka stresa, ko varētu radīt vērtēšana.”

Festivāls ir īpašs ar to, ka bērni dzied nevis ieraksta pavadījumā, kā bieži ierasts, bet gan ar dzīvo mūzikas pavadījumu, kas rada pavisam citādu pieredzi.

Sintija Šmite, Tīnūžu Tautas nama bērnu vokālās studijas “Tī Mažors” dziesmu autore: “Līdz ar to viņi var sajust, kā tas ir – sadzirdēt mūziķus, un arī mūziķi sadzird viņus, kad kādu notiņu gribas pastiept garāku vai kaut kur vajag ieelpot, paņemt pauzīti un saspēlēties skopā. Kā arī, protams, viņi dzird viens otru, ko tad dara citi tajā mūzika laukā.”

Lai gan daudzi dalībnieki atzīst, ka tas uzliek papildu atbildību un rada satraukumu, viņi katru gadu ar nepacietību gaida šo pasākumu. Daudzi no viņiem jau ir kā īsti festivāla veterāni un zina, ko gaidīt, taču emocijas katru reizi joprojām ir tikpat spilgtas.

Bērni uzstājas vokālo ansambļu festivālā “Tī Mažors” Tīnūžu Tautas namā.

Katrīna un Dārta, Tīnūžu Tautas nama bērnu vokālās studijas “Tī Mažors” dalībnieces:

– Ar ko jums patīk šis festivāls?

– Nu, ar to, ka visi dzied un skatītāji skatās, un varbūt vēl kādā stūrī jūs filmē un ieliks televīzijā. Ar to arī ir tā forši uziet uz skatuves!

Elma, Tīnūžu Tautas nama bērnu vokālās studijas “Tī Mažors” dalībniece: “Es vēlos piedalīties, jo dziesmas ir ļoti foršas. Un es nevaru tā nepiedalīties, jo man mamma ir vadītāja visam.”

Emma un Elīza: “Cerams, ka mums izdosies, jo mēs atkal pārsteigsim visus ar mūsu jaunajām dziesmām.”

Turklāt dalībniecēm ir arī savs veiksmes talismans – nesen iegūtais Zelta mikrofons, kas, pēc viņu teiktā, tagad nes veiksmi visos pasākumos.

Emma un Elīza:

– Mēs to ņemam uz mājām. Piemēram, viena paņem, tad tai kurai bija, izvēlas, kurai būs, un tad tā mēs ejam kamēr visām būs. 

– Zelta mikrofons dod jums veiksmi?

– Jā, viņš dod mums veiksmi. Un, tad, kad mēs nesam mājās, mēs visulaiku varam dziedāt, aicināt citus un, lai viss sāk tapt no jauna. 

Tāpat ansambļa dziesmu un arī festivāla himnas autore Sintija Šmite norāda, ka ir patīkami redzēt, ka katru gadu festivāls apliecina to, ka bērniem patīk dziedāt un ansambļu kultūra turpina dzīvot. Īpaši svarīgi, ka šīs vērtības veidojas jau ģimenē.

Sintija Šmite, Tīnūžu Tautas nama bērnu vokālās studijas “Tī Mažors” dziesmu autore: “Tas arī bērniem dod gan to pārliecību, gan gandarījumu, ka re, kur mana mamma nāk, viņa palīdz un tētis atved kaut ko paēst. Un, tad ir tas gandarījums, ka visi lepojas par to, kā man ir izdevies. Un, tad jau arī tas mūzikas prieks paliek ilgtermiņā, ja tā ģimene ir līdzi un to visu piedzīvo, nevis tikai atved un aizved prom.”

Un, lai gan šobrīd bērniem tas šķiet kā patīkama laika pavadīšana un iepazīšanās ar mūziku, patiesībā nākotnē no viņiem var sagaidīt daudz vairāk.

Sanita Sējāne, bērnu vokālā ansambļa “Knīpas un knauķi” mākslinieciskā vadītāja: “Mums jau jāņem vērā tas, ka šie Latvijā un ne tikai Latvijā, šie visi bērni, kas dzied vokālajos ansambļos, tie ir tie labie dziedātāji visos koros. Kāpēc labie dziedātāji, jo viņi pieraduši ļoti klausīties, ausīties, sastrādāties viens ar otru, jo ansamblī tas nav dziedāt korī, tas ir daudz grūtāk, tev ir reizē jāpaņem elpa, tev ir papildus uzdevumi, kustības, pārvietošanās, mikrofons, tuvāk, tālāk, jāskatās tur, tur un tur. Un pēc tam šie bērni, kas ir tieši ansambļos uzauguši, pēc tam korī tie ir tie labākie dziedātāji.”

Festivāla noslēgumā visas desmit ansambļu grupas no Latvijas vienojās kopīgā festivāla himnas izpildījumā.