Ziemassvētkos pēc senlatviešu tradīcijām viena no centrālajām izdarībām ir ķekatās jeb budēļos iešana, kas mājās ienesot svētību un auglību. Upītes tautas namā nupat aizvadīta šī gada paštaisīto masku balle, kas šaipus ir sena tradīcija.
Krūga Jākupeņš, zaķis, kas apēda Elzu un palika tikai Olafs, Laimes māte, Jaunā gada zvanītājs, sūklis bobs, kaķēni, zirgs, raganas, plastiskā medūza, Lāčplēsis un daudzi citi tēli nupat pulcējās Upītes Tautas namā, lai, kopīgi lustējot, nestu svētību Jaunajam gadam. Kā izrādās, Upītē šī tradīcija pastāv kopš tautas nama dibināšanas.
Nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” vadītājs Andris Slišāns: “Tradīceja, eistyneibā, baigi sena ir – itei muoja, itys duorzs ir calts 1961. godā, un pyrmaias pasuokums te beja karnevāls. Tymūs senejūs laikūs, kod ite beja kolhozs, tūlaik karnevāls beja pīaugušajim tikai, un es kai bārns vīnmār gribieju, bet man nikod naļuova, par tū, ka es beju bārns, a tādiņ ir drusku sasamainiejīs, tān ir vysom paaudzem, pat vairuok bārnu, nakai lylūs!”
(LV tulk. – Tradīcija, īstenībā, ir baigi sena – šī māja, ēka ir celta 1961. gadā, un pirmais pasākums te bija karnevāls. Tajos senajos laikos, kad te bija kolhozs, toreiz karnevāls bija tikai pieaugušajiem, un es kā bērns vienmēr gribēju, bet man nekad neļāva, jo es biju bērns, bet tagad ir drusku mainījies viss, tagad ir visām paaudzēm, pat vairāk bērnu, nekā lielo!)
Maskošanās tradīcija Latvijā tiek piekopta no Mārtiņdienas līdz pat Meteņiem. Katrā novadā aktīvākais šo tradicionālo izdarību laiks nedaudz atšķiras, un Latgalē tas parasti ir ap Ziemassvētkiem. Liela daļa sanākušo ir tieši pusaudži un jaunieši, kas uzsver, ka šī tradīcija viņiem esot svarīga.
Kung Fu Panda, masku karnevāla dalībniece: “Arī tas pats Helovīns un čigāni, manuprāt, tas ir ļoti saistīts, un forši, ka mēs to vēl turpinām. Es domāju, manai paaudzei tas ir vēl aktuālāk nekā citām paaudzēm, jo mēs esam jaunieši, mūs interesē, kā mēs varam sevi parādīt, kā mēs varam apģērbties.”
Savukārt tēlu izvēle karnevāla tērpiem katram balstās uz personīgajām sajūtām – kādam svarīgs tēla raksturs, kādam – tā īpašās spējas.
Purva ragana, masku karnevāla dalībniece, par savu tērpa izvēli saka: “Es nu pūra tepat puori rūbežai. Purva rogonyys spiejis ir nūburt mikrofonus, pīburt laimi i nalaimi.”
(LV tulk. – Es tepat no purva pāri robežai. Purva raganas spējas ir noburt mikrofonus, pieburt laimi un nelaimi.)
Kung Fu Panda, masku karnevāla dalībniece: “Es viņu izvēlējos, jo man patīk multene, un man pašai patīk ļoti, kāds viņš ir, tas Kung Fu Panda, viņš ir ļoti interesants, ļoti jautrs un, manuprāt, viņš man drusku asociējas ar sevi.”
Bet Ugunīgais zirgs un Velnu dzimtas pārstāve atzīst, ka bijis tikai tāds tērps, bet vaicājot, kāpēc maskošanās tradīcija ir svarīga, atbild: “Es nezinu. Ļauj pabūt citās ādās, ļauj izdarīt tās lietas, ko tu nevari izdarīt, kad esi bez maskas.”
Vakara gaitā aktīvākās un interesantākās maskas saņēma arī balvas un, aizslaukot prom visas gada gaitā sakrātās nedienas, deva svētību Jaunajam gadam, kura izskaņā Upītes Tautas nams, turpinot seno tradīciju, atkal pārtaps par masku karalisti.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |