Dažādas krīzes situācijas var skart ikvienu, arī kultūras iestādes. Lai saglabātu nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu ne tikai kara apstākļos, bet arī dabas katastrofu, ugunsgrēku un citu ārkārtas situāciju gadījumā, Latvijas muzeji pēc Kultūras ministrijas aicinājuma sākuši izstrādāt īpašus sarakstus ar krājuma priekšmetiem, kas krīzes gadījumā būtu glābjami prioritāri. Vienlaikus vairāki muzeji ir apzīmēti ar patvertnes zīmi, norādot, ka to telpas var kalpot arī kā drošas vietas iedzīvotājiem.
Cēsu muzejs prioritāri glābjamo muzeja krājuma priekšmetu sarakstu sāka veidot jau, sākoties karam Ukrainā. Kur kara apstākļos vai citu ārkārtas situāciju gadījumā varētu tikt glabāti muzeja priekšmeti, tas gan būs zināms tikai trim muzeja darbiniekiem. Viena no muzeja vislielākajām vērtībām ir priekšmeti, kas vēsta par Latvijas karoga veidošanās vēsturi, tostarp arī senākais līdz šim atrastais Latvijas karoga prototips.
Dace Tabūne, Cēsu muzeja galvenā krājuma glabātāja: “Cēsu muzejā ir viena no nopietnākajām karoga vēstures ekspozīcijām, jo mēs pamatoti lepojamies ar to, ka Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene. Pirmo reizi rakstītajos avotos, Atskaņu jeb Rīmju hronikā, minēts, ka 1279. gadā ar sarkanbaltsarkanu karogu no Cēsīm devās karavīri Zobenbrāļu ordeņa pavadībā.”
Arī Limbažu muzejā gan prioritāro krājuma priekšmetu saraksts, gan rīcības plāns krīzes gadījumā izveidots jau 2023. gada beigās. Ārkārtas gadījumā muzejs prioritāros priekšmetus plāno pārvietot uz muzeja pagrabu.
Galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne stāsta, starp sarakstā ietvertajiem priekšmetiem ir gan Latvijas vēsturei nozīmīgi, muzejos reti sastopami eksemplāri, gan arī Limbažu novadam svarīgas vēstures liecības.
“Pirmā pasaules kara laikā sievietes nevarēja ar medaļu apbalvot, tāpēc cars izdomāja, lai pateiktu paldies arī medmāsām, ir speciāls apbalvojums sarkanā krusta medmāsām, un šī mazā pērlīte ar sarkano krustu ir pasniegta limbažniecei Marijai Veidemanei. Mums ir Baumaņu Kārļa Austras izdevums ar viņa paša pašrocīgu parakstu, dāvinājums Bernhardam Dīriķim, ar ko viņš sadarbojās pirmo Dziesmu svētku laikā.”
Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja uzsver, nacionālā mantojuma saglabāšana ir būtisks uzdevums ikvienam muzejam, tādēļ muzejiem ir jābūt gataviem dažādām krīzes situācijām.
Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde: “Tas, kā muzejs jau šobrīd var rīkoties, tie ir metāla skapji, tā ir dažādu iespējamo kastu iegāde. Mums var arī pazust elektrība, kas var, iespējams, aizvērt kādas durvis, un nevarēs atvērt un tikt pie mantojuma, vai mitrums var mainīties telpā, vai gaismas intensitāte. Jebkurš muzejs, kurš glabā nacionālo mantojumu, viņiem jau ir uzdevums rūpēties, lai to varētu saglabāt, un šie krīzes risinājumi ir tikai papildu pienākumi, lai izvērtētu, cik gatavs ir muzejs.”
Tā kā pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts arī par patvertņu pieejamību un to piemērotību krīzes situācijām, arī daļa muzeju atzīti kā potenciālās patvēruma vietas. Izkārtnes, kas to apliecina, jau redzamas pie muzejiem Cēsīs un Limbažos. Latvijas Muzeju biedrībā gan uzskata, patvertņu izvietošana muzejos nav drošs risinājums.
Zane Grīnvalde arī uzsver, muzeju telpas ne vienmēr ir atbilstoši aprīkotas. Ar patvertnes zīmi šobrīd ir apzīmēti arī Jēkabpils Vēstures muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Kuldīgas novada muzejs un citi.