“Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā!” – nupat Cēsu muzejā atklātajā izstādē ikvienam ir iespēja aplūkot nozīmīgākos arheoloģiskos atradumus, kas iegūti Livonijas piļu un pilsētu izpētes darbos. Šī ir pirmā iespēja sabiedrībai skatīt lielāko daļu šobrīd zināmo Igaunijas un Latvijas materiālo artefaktu, kā arī Livonijas svētceļojumu rakstīto un māksliniecisko mantojumu.
Livonijas svētceļotāji apmeklējuši svētvietas gan dzīvesvietas tuvumā, gan arī tālāk esošās. Bet ārzemju svētceļnieki devās uz svētceļojumu centriem Livonijā. Šobrīd ir pietiekami daudz pierādījumu, kas apliecina to, ka svētceļnieku kultūra, kas sakņojas dievbijībā, bija daudz bagātāka, nekā tika uzskatīts iepriekš. Izplatītākie pārvietošanās veidi bija ar kājām, zirgu, turīgākiem cilvēkiem ar kuģi.
ReTV
Mākslas vēsturnieks Andris Priede uzskata, ka arī mūsdienās ir liela nozīme svētceļojumiem. Kaut vai tā iemesla dēļ, lai cilvēks iepazītu pats sevi: “Kā saka profesore Elizabete Taivāne, katrs svētceļojums ir ceļojums uz cilvēka sirdi. Šodien svētceļojuma tradīcija var izpausties visneparastākajās formās. Kāds var iet pilnīgi basām kājām. Ir tā saucamie gandarītāji, kas pilnīgi visu nes uz pleciem un dodas bez jebkāda maršruta. Bet ir svētceļnieki, kuri brauc mašīnā. Viņiem ir kaķis būrītī un viņi izvēlās labāko vietējo restorānu. Tā ir katra cilvēka šodienas izvēles tiesību forma kādā veidā. Bet būtiskākais, lai tu apzinātos, ka tas ir kaut kas, kas mani padarīs labāku,” viņš saka.
Izstāde uz Cēsīm ir atceļojusi no Igaunijas. Muzejā uzskata, ka katrs šeit apskatāmais objekts ir unikāls.
ReTV
Kā saka Cēsu muzeju Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, izstāde tika veidota mazliet vairāk kā pirms gada Tallinā, Nigulistes baznīcā, pēc baznīcas torņa atjaunošanas: “Visu pagājušo gadu izstāde bija Igaunijā. Runājot ar izstādes kuratoru, radās doma, ka izstādi vēl pirms svarīgās, nozīmīgās senlietas atgriežas muzeja krātuvēs un vairs nav apskatāmas, tomēr arī parādīt Latvijas auditorijai. Tas īpašais šajā izstādē ir tas, ka mēs vienkopus, pirmo reizi Latvijas un Igaunijas vēsturē, varam šos priekšmetus skatīt kā veselu kopumu nevis tikai atsevišķus individuālus objektus. Redzēt visas svētceļnieku zīmes, redzēt šo to no relikvijām, izrakumu laikā atrastajiem atradumiem, šeit nelielā telpā, koncentrētā veidā.”
Priesteris un mākslas vēsturnieks Andris Priede vēl uzskata, ka šī izstāde ir veids, kā uzlabot cilvēku pašapziņu. Viņš uzsver, Latvijas iedzīvotāji ir daļa no Eiropas vēsturiskās kultūrtelpas: “Tas nav tā, ka mēs būtu kaut kur izolēti dzīvojuši un nemitīgi šaustījuši sevi, ka nepazīstam Eiropas kultūras vērtības. Nē. Atbilstoši tam, ko teica vecais Gēte – Eiropa veidojās ceļā uz Santjago.Vairāku tūkstošu garais ceļš, to ir gājuši mūsu senči.”
Izstādi “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā” Cēsu muzejā varēs apskatīt līdz septembra vidum.
