Ludzā skolēni diskutē par latviešu valodas nākotni

Ludzā skolēni piedalījās izglītojošā pasākumā, kurā pievērsās latviešu valodas nozīmei, daudzveidībai un attīstībai. Profesore, valodniece un grāmatu autore Sanita Martena stāstīja par pasaules valodām un latviešu valodas vietu to vidū. Savukārt Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Justīne Bondare kopā ar jauniešiem pārrunāja viņu ikdienas valodas lietojumu, izmantotos svešvārdus un jaunvārdus. Jaunieši tika aicināti aizdomāties par saviem valodas lietošanas paradumiem un latviešu valodas nozīmi ikdienas saziņā.

Pasaulē ir aptuveni 7000 valodu, taču precīzu to skaitu noteikt ir sarežģīti, jo ne vienmēr ir skaidra robeža starp valodu un dialektu. 

“Latviešu valodai noteikti ir ilgtspēja. Latviešu valoda ir pirmajā divsimtniekā. Ja mēs tagad matemātiski parēķinām, pasaulē ir apmēram septiņi tūkstoši valodu, un apmēram 200 valodās ir vairāk nekā viens miljons runātāju. Latviešu valodā runā, ieskaitot diasporu un cilvēkus, kuriem tā nav dzimtā valoda, apmēram divi miljoni iedzīvotāju. Līdz ar to šis skaitlis ir absolūti ļoti skaists, lai nodrošinātu vitalitāti latviešu valodas,” skaidro RTU Rēzeknes akadēmijas profesore lietišķajā valodniecībā Sanita Martena. 

Pasākuma laikā skolēni iepazina arī jaunus anglicismus un pašu jauniešu veidotus vārdus, ko iepriekš nebija zinājuši. 

“Mēs pirms dažiem gadiem arī bijām dažādās Latvijas vidusskolās, tādā jauniešu valodas tūrē. Tur mēs organizējām dažādas darbnīcas, saistībā ar anglicismiem, saistībā ar jaunu latviešu valodas vārdu darināšanu, saistībā arī ar dažādiem mītiem valodas, lai redzētu, vai jaunieši šīm piekrīt vai nē,” dalās Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Justīne Bondare.

Arī pirms vairākiem gadu desmitiem jauniešiem bija sava valoda un izteicieni, taču, laikam ejot, arī jauniešu valoda mainās. 

“Kad mēs bijām jauni, mēs izmantojām jauniešu žargonu. Mums bija džekiņi un džāras, un muterītei to neteiksim. Protams, ka tā bija cita jauniešu valoda. Tajā pašā laikā mums bija arī labi skolotāji, arī vecāki, kas mūs audzināja saprast, kurā situācijā, kurā vietā drīkst lietot kuru valodas variantu,” stāsta RTU Rēzeknes akadēmijas profesore lietišķajā valodniecībā Sanita Martena.

Jaunieši diskutēja par pasaules valodu daudzveidību, par to, cik daudz valodu cilvēks spēj apgūt un vai latviešu valodas zināšana mūsdienās ir moderna. 

“Nenoliedzami ir tas, ka angļa valoda ļoti ienāk. Viņu ikdienas saziņā, viņu tādās pārdomās. Protams, tas viss saistīts ar digitālajām tehnoloģijām, ar sociālajām mēdījām. Bet kas mūs ļoti iepriecināja bija, ka jauniešiem ļoti patīk runāt par savu valodu,” atzīst Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Justīne Bondare.

“Es personīgi, sakarā ar to, ka es dzīvoju Latgalē, es izmantoju pārsvarā latviešu valodu, bet arī dažreiz man sanāk lietot krievu valodu sakarā ar to, ka man ģimenes locekļi daži runā krievu valodā. Un dažreiz ar draugiem arī ir anglicismi jeb angļu valodu izmantojam arī kopā,” 12.b klases audzēkne Stefānija.

“Ikdienā cenšos izmantot latviešu valodu, bet arī, teiksim, dažādu apstākļu dēļ, piemēram, dzīvošana Latgalē, kur pierobežā lielākā daļa izmanto arī krievu valodu savā sarunā, un ir ievērots, ka mūsdienās jaunieši vairāk izmanto krievu valodu ar tiem, kas runā krievu valodā, nevis latviešu valodu,” saka 11.a klases audzēknis Kristers.

Ikdienā, jaucot latviešu valodu ar citas valodas vārdiem, jauniešiem var būt grūtāk brīvi izteikties latviski publiskas uzstāšanās laikā. To atzīst arī paši skolēni, norādot, ka ieradums jaukt valodas, ietekmē spēju pārliecinoši uzstāties publiski. 

“Ir grūtāk. Ir arī grūtāk to prezentēt klasē, arī uzstājos ārpus klases, dažādos pasākumos. Arī tur var gadīties, ka izspruks kāds angļu vai krievu vārds,” dalās 11.a klases audzēknis Kristers.

Pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu vēlmi lietot un kopt latviešu valodu ikdienā. Tas palīdz apzināties, ka valodas saglabāšana un attīstība ir katra cilvēka individuāla atbildība.