Saeimas deputāti ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz izmaiņas vairākās jomās, tostarp apgādājamo atvieglojumu piemērošanā, nereģistrētas saimnieciskās darbības regulējumā, klientu lojalitātes programmu atlaižu aplikšanā ar nodokli un nodokļu administrēšanas procesos.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas nepieciešamas, lai precizētu līdzšinējo normu piemērošanu praksē, mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un ieviestu vairākus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumus.
Viens no būtiskākajiem grozījumiem paredz noteikt jaunus nosacījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanai par apgādībā esošām personām. Turpmāk atvieglojumu varēs piemērot, ja apgādājamās personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Izņēmumi paredzēti gadījumiem, kad persona ārvalstīs uzturas izglītības iegūšanas nolūkā. Anotācijā norādīts, ka izmaiņas iecerētas, lai mazinātu gadījumus, kad ar atpakaļejošu datumu tiek pieprasītas būtiskas nodokļa pārmaksas par ārvalstīs dzīvojošiem apgādājamiem.
Grozījumi paredz arī noteikt, ka klientu lojalitātes programmu ietvaros saņemtās naudas atmaksas jeb “cashback” maksājumi atsevišķos gadījumos netiks uzskatīti par ar nodokli apliekamu ienākumu. Tāpat paredzēts paplašināt ar nodokli neapliekamo dāvinājumu loku, attiecinot atbrīvojumu arī uz dāvinājumiem no laulātā pirmās pakāpes radiniekiem un pirmās pakāpes radinieku laulātajiem.
Likumprojekts paredz arī atvieglot tā sauktās paziņotās saimnieciskās darbības veicēju nodokļu režīmu, nosakot, ka ieņēmumos nebūs jāiekļauj atsevišķi ar īpašuma lietošanu saistīti maksājumi trešajām personām, piemēram, komunālie maksājumi. Vienlaikus iecerēti papildu ierobežojumi, lai mazinātu riskus, ka šis režīms tiek izmantots darba samaksas aizstāšanai ar citiem ienākumu veidiem.
Starp citām izmaiņām paredzēts palielināt ar nodokli neapliekamo kompensāciju limitu brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam no 1000 līdz 3000 eiro gadā, noteikt īpašu nodokļa atbrīvojumu reliģisko organizāciju garīgā personāla izdevumu kompensācijām, kā arī vienkāršot attaisnoto izdevumu piemērošanu par bērnu interešu izglītību.
Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, un to iepriekš atbalstīja Ministru kabinets. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā.