Ābeles ir viens no populārākajiem augļu kokiem Latvijā. Dārzkopības institūta dārzā ābolu vākšanas laiks. Pašreiz tiek vākti vēlo rudens un ziemas šķirņu āboli.
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis stāsta, ka pašreiz vāc ābolus, kam ēdāju garšas kārpiņas būs jāpriecē ziemā, tāpēc svarīgi novākt kvalitatīvus ābolus. Šogad gan tas nebūt nav tik viegli, jo ne tikai ražas apjomu, bet arī kvalitāti ietekmējuši laikapstākļi pavasarī un vasarā.
Edgars Rubauskis: “Šis gads ābelēm bija ļoti interesants. Pavasaris sākās tikpat agri, cik iepriekšējā gadā, bet tad sākās aukstuma laiks. Pie mums Dobelē tas nozīmē salnas, un ļoti garš, izstiepts ziedēšanas laiks. Tas nozīmē, ka ziedi apputeksnējās dažādā laikā, un dažāda ir augļu gatavība. Vieni jau ir vācami, citi vēl nav izauguši. Salnas varbūt mazāk postīja tos ziedus, bet augļaizmetņi ir ar rūsinājumu. Tādi ļoti nesmuki, patiesībā.”
Foto: ReTV
Ābeles prasīja vairāk kopšanas, bet raža esot viduvēja. Uz daudziem āboliem redzami iesitumi, tās esot jūlija krusas atstātās pēdas, kas ne tikai bojā augļa vizuālo tēlu.
Edgars Rubauskis skaidro, ka ābolus ar daudziem iesitumiem noliktavā nav jēgas likt: “Jo tiem nākamais solis ir sapūšana. Tur mikroplaisas ir, un tādus glabāt nav jēgas. Ja viņš nav sapuvis, tad sulai. Sulā arī nedrīkst spiest sapuvušus ābolus. ja nedaudz iebojāts – prom mēslainē.”
Ar dažādām traumām šoruden ir daudz ābolu, tāpēc, novācot ražu, jāskatās ļoti rūpīgi, atgādina pētnieks. “Jāskatās, kā viņš ir aprētojis. Ja ir aizdomas, ka kaut kas no puves ir iemeties, labāk uzreiz sulā. Vēl viena lieta, ko aizmirsu pieminēt, šovasar dauzos reģionos bija ļoti lietains un izplatījās ābeļu kraupis, kas ir viena no pamatslimībām ābelēm. Līdz ar to daudzos dārzos ir ābeles, kas šobrīd jau gandrīz bez lapām ir – kraupja neizturīgās šķirnes. Šis ir beigts un pagalam. Jāsaka tā, ka pie ražas vākšanas šo neaiztiekam, lai infekciju nedabūtu veselie āboli. Šitos pirmā mirklī neaiztiekam, bet nedrīkst viņus arī aizmirst dārzā. Viņi ir jādabū prom no koka.”
Dārzkopības institūta dārzā augušie āboli nonāk noliktavā, kurā gaisa temperatūra noteikti neatbilst cilvēka komforta temperatūrai, bet āboliem tā esot vispiemērotākā, skaidro Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.
“Iesakāmā temperatūra ir no +2 līdz+ 4 grādi pēc celsija, un gaisa mitrums 96-98%. Tas būtu tas optimālais. Agrāk, kur izmantoja vecos pagrabus, kur avotiņš tecēja cauri, tas bija ļoti labs variants mitruma uzturēšanai. Jaunajos, modernajos ir dzesētāji. Dažkārt laistam to klonu, lai mitrums uzturētos labāk.”
Foto: ReTV
Kā pamāca Rubauskis, privātmāju pagrabos jānošķir āboli no kartupeļiem, burkāniem un citiem dārzeņiem. “Ābols ļoti labi pieņem smakas, garšas un līdz ar to āboliem ir jābūt kaut kādā veidā no tā visa nodalītiem. Nākošais ir temperatūra. Cits vienkārši nakts vēsumu laiž pagrabā, un pa dienu visu noslēdz ciet. Citreiz liek verandā uz balkona un jebkur citur, kur ir vēsāks. Tādā veidā mēģinot uzturēt ilgāk to ābolu, lai tas nepārgatavotos. Daudzdzīvokļu māju pagalmi droši vien, ka nebūs piemēroti, jo bieži vien tur apkures sistēmas iekšā, un tas nozīmē, ka tur ir siltāks nekā dzīvoklī.”
Tāpat pētnieks atgādina, ka āboli jāliek kastēs, bet pārredzamā augstumā, un ik pa laikam jāpalūkojas, vai kāds ābols tomēr nav sācis pūt.