Krūmmelleņu audzētāji: katrs gads māca no jauna

Šis gads atkal ir no iepriekšējiem atšķirīgs, atzīst krūmmelleņu audzētāji Staiceles pagasta “Ģinēnos”. Pavasaris bija auksts, vēl maijā sniga sniegs, tāpēc krūmi ziedēja vēlu, arī vasaras sākums ar siltumu nelutināja, līdz ar to ogas gatavojās lēnāk. “Staiceles krūmmelleņu” saimniece Ērika Mežule stāsta, ka ražas vākšana sākās tikai augusta pirmajās dienās, kas ir divas nedēļas vēlāk, nekā ierasts.

Krūmmelleņu audzētāji Staiceles pagasta “Ģinēnos”.

“Pirms kādiem pieciem sešiem gadiem es vēl varēju prognozēt, aptuveni pateikt, kāda būs raža, bet tad nāca divi gadi, kad ogas nosala pilnībā, pēc tam uzmetās vēl kaut kāds brīnumdaris, kas palīdzēja nebūt ogām. Tad es teicu – laikam jābeidz prognozēt, kristīsim to, kas galu galā būs. Šis gads ir apmēram tāds pats. Skatīsimies, – kad pienāks tā diena, kad vairāk nevarēs lasīt, tad arī skaitīsim, cik esam beigās nolasījuši.”

Pieprasījums pēc mellenēm ir labs, saimniecība piedāvā arī pašlasīšanu, tāpat regulāri ogas ved uz apkārtnes tirgiem un piegādā klientiem Rīgā. “Es nedomāju, ka mums vajadzētu skatīties, ka poļi mums ir konkurenti. Mums vajadzētu pašiem strādāt uz savu tirgu, uz saviem vietējiem cilvēkiem, kas mums ir apkārt, un ļaut viņiem tikt pie šīm ogām. Nevis nolasīt un aizeksportēt uz kaut kurieni, uz Āfriku, piemēram. Ļaut cilvēkiem pašiem lasīt un nopirkt.”

Deviņu dažādu šķirņu krūmmellenes aug divu ar pusi hektāru lielā platībā. Līdz šim tās audzētas augstajos plēves tuneļos, vien pēdējās pāris sezonas tos neizmanto, jo vējš izcilājis konstrukcijas. Audzētāja gan teic – tuneļiem ir savas priekšrocības, tāpat savi mīnusi.

Krūmmelleņu audzēšana.

“Te pa dienu tad ir kā siltumnīcā, lasīšana jāatliek, bet, protams, no tā viedokļa – ja ārā līst lietus, tad mums vispār nav nekādu problēmu ar lasīšanu. Ejam iekšā tuneļos un lasām. Jo nāk rudens tuvāk, jo ir grūtāk. No rīta vajag ilgāku laiku pagaidīt, kamēr viņas apžūst, kamēr rasa noiet nost, vai pēc lietus apžūst, jo slapjas odziņas nelasām.” Ērika stāsta, ka arī tuneļu metāla konstrukciju pārklāšana ar plēvi ir gana sarežģīts darbs. “To dara parasti agri pavasarī, tad, kad ir pilnīgs bezvējš, ļoti agri no rīta. Nepieciešami seši stipri vīrieši, lai uzvilktu 100×9 metrus lielo buru. Tas nav arī vienā rītā izdarāms. Vieglāk, protams, ir noņemt, bet šobrīd mēs to esam uzlikuši uz pauzes, jo tehniski tuneļi nav gatavi uzņemt to buru un pavilkt vēl rudens vējus.”

Tāpat pavasaros daudz laika un spēka prasa stādījumu izgriešana. Uz lauka ir 11 tūkstoši krūmu un katram ar rokām jāizgriež vecie zari, jo tie vairs nedod tik labu ražu. “Mēs esam izmēģinājuši, un ļoti labi strādā, – ir tādas modernas elektriskās šķēres. Jo pēc parastajām roka darba dienas beigās vairs neklausa. Tas ir viens no pamatīgākajiem darbiem, kas prasa arī fizisku spēku.”

Krūmmelleņu audzēšanai Ērika un Uldis Mežuļi pievērsās pirms 13 gadiem. Tolaik ģimene vēl dzīvoja Rīgā, laukiem atvēlēja visus brīvos brīžus, bet nu jau trešo gadu visi pārcēlušies uz dzīvi Staiceles pusē. Un Ērika teic – katrs saimniekošanas gads ko jaunu iemāca. “Tas jau varbūt ir arī labi, jo mūsu saimniecībā tad ir jārodas plānam A un plānam B. Nevaram audzēt tikai krūmmellenes, līdz ar to esam šobrīd iestādījuši arī mehāniski novācamās upenes 10 hektāros. Lai varētu nodrošināties, ja nav krūmmellenes, tad varbūt ir upenes. Un varbūt nav abi divi, tad jādomā par plānu C,” atzīst Ē. Mežule, piebilstot, ka arī tāds jau ir padomā – attīstīt savā saimniecībā lauku tūrismu. 

Krūmmellenes.